Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiLauksaimniekus satrauc nākamā gada budžeta plāniInese Galeja, AgroPols
19.08.2009 ZSA brīdina par riskiem tālākai Latvijas lauksaimniecības konkurētspējas kritumam un piedāvā savus risinājumus a Vakar, tiekoties ar masu mediju pārstāvjiem, biedrība Zemnieku saeima (ZSA) izteica bažas, ka valdības nākotnes plāni var samazināt izredzes izmantot Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) sniegtās iespējas, samazinot mūsu lauksaimnieku saražotās produkcijas konkurētspēju iekšzemē un citur. Valdības apņemšanās nonāk pretrunā tās lēmumam par pārtikas ražošanu kā vienu no prioritārajām nozarēm Latvijā. Par bažām Ja tiek piemēroti atbalsta samazinājumi un atsevišķi nodokļu palielinājumi, tad kopumā uz nozari tas atsauksies smagi. Bez tam jāatceras, ka Latvija saņem vismazākos maksājumus ES (Latvija vidēji periodā saņem 63 eiro par ha, savukārt Nīderlande saņem 405 eiro, Grieķija- 441 eiro par ha). Ja politika attīstīsies šādi, tad paredzams, ka pašmāju produkcijas pašizmaksa pieaugs, bet mūsu starptautiskā konkurētspēja mazināsies. Arvien mazāk patērētāju varēs atļauties Latvijas preci, kas veicinās importu. Mēs to saredzam kā krīzes padziļināšanos, atzīst Maira Dzelzkalēja , ZSA priekšsēdētāja vietniece. Valdībai ir jāapzinās, ka Latvijas lauksaimniekiem ir grūti konkurēt, mūsu produkcija ir dārgāka, tādēļ mēs nevaram atļauties nekādas papildu izmaiņas nodokļu politikā un atbalsta mehānismos. Ir aprēķināts, ka ieviešot minētās izmaiņas, mūsu produkcijas pašizmaksa pieaugs par 20%, stāsta Juris Lazdiņš, ZSA priekšsēdētājs, zemnieku saimniecības Lazdiņi saimnieks. It kā nodoklis par dzīvojamajām telpām paredzēts turīgiem ļaudīm ar milzīgām mājām, tomēr paredzams, ka tas attieksies arī uz lauksaimniekiem, kas savulaik pērkot zemes, gādājuši arī par dzīvojamo platību saviem darbiniekiem, tādējādi veicot arī sociālo funkciju. Toreiz neviens mūs neatbalstīja, kad runājām par infrastruktūru. Šis nodoklis ir neloģisks šādiem lauku saimniekiem, atzīst Juris Cīrulis, zemnieku saimniecības Mežacīruļi saimnieks. ZSA piedāvātie risinājumi Jau rakstījām, ka ZSA pirms pāris nedēļām tikās ar premjeru. Biedrības pārstāvji vēlreiz apliecināja, ka ir panākta sapratne par iekrāsotās degvielas izmantošanas nepieciešamību lauksaimniecības tehnikā.
|