Citas ziņas sadaļā
Latvijas nacionālais kopstends Berlīnes starptautiskajā izstādē "Zaļā nedēļa 2017"
Vairāk nekā 10 000 veikali beigs tirgot sprostos dētās olas
PF "Ķekava" prezentē jauno eksporta zīmolu starptautiskajā pārtikas izstādē
"Food Union" sāk piena produktu eksportu uz Ķīnu
Būtiski pieaug "Spilvas" produkcijas eksports uz Lielbritāniju un Ukrainu
"Food Union" sāk eksportu uz Irāku
Latvijas pārtikas produkti iekaro Ēģiptes tirgu
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs cer paplašināt sadarbību ar Irānu
Krievijas pagarinātā embargo dēļ papildu kompensācijas uzņēmējiem netiek plānotas
ES un ASV tirdzniecības līgums: Netarifu barjeru atcelšana sanitārajā jomā veicinātu eksportu, nemazinot kvalitāti
Ārzemju tirgos2010. gadā ES palielinājās augļu un dārzeņu eksportsMārīte Gailīte, AgroPols
29.04.2011 Pēc organizācijas Freshfel Europe datiem, kuru pamatā ir Eurostat dati, 2010. gadā svaigo augļu importa apjoms no trešajām valstīm uz ES ir samazinājies par 1,56% fiziskajā svarā salīdzinājumā ar 2009. gadu, savukārt tā vērtība ir palielinājusies par 2,72%. Dārzeņu importa apjomi ir samazinājušies par 4,38% fiziskajā svarā un palielinājušies par 10,13% naudas izteiksmē. Vienlaikus svaigo augļu eksports uz trešajām valstīm ir palielinājies par 13,06% un sasniedzis 3,2 milj. t, bet tā vērtība ir palielinājusies pat par 32,26%. Dārzeņu eksporta apjomi ir pieauguši par 8,92% fiziskajā svarā un par 36,79% naudas izteiksmē. Lielākais augļu eksporta tirgus paliek Krievijas Federācija (40,13% kopējā eksporta apjoma), tai seko Ukraina (10,45%), Šveice (9,29%) un Norvēģija (5,75%). Dārzeņi visvairāk tika eksportēti uz Krieviju (34,11%), Šveici (10,52%), Senegālu (8,21%) un Norvēģiju (5,99%). Visvairāk eksportētie augļi bija āboli (vairāk par 1,2 milj. t, eksporta pieaugums 5,98%, salīdzinājumā ar 2009. gadu). Otro vietu augļu eksportā ieņēma bumbieri un cidonijas (345,559 tūkst. t), tiem sekoja mandarīni (291,49 tūkst. t). Galvenie eksporta dārzeņi 2010. gadā bija sīpoli un šalotes (700,96 tūkst. t), tiem sekoja tomāti (158,957 tūkst. t) un kāpostu grupas dārzeņi (galviņkāposti, kolrābji, kāļi tie visi iet zem viena KN koda 127, 687 tūkst. t). Visvairāk importētie augļi bija banāni (4,5 milj. t), bet to importa apjomi nedaudz samazinājās (par 0,33%), salīdzinājumā ar 2009. gadu. Otrā vietā augļu importā bija apelsīni (922 tūkst. t), tiem sekoja ananāsi, āboli, vīnogas, citroni un mandarīni. Visvairāk importētie dārzeņi palika tomāti (477,148 tūkst t), bet to imports, salīdzinājumā ar 2009. gadu, ir samazinājies par 6,46%. Tāpat daudz tika importēti sīpoli un šalotes (306, 509 tūkst. t), paprikas (227,643 tūkst. t) un pupiņas (186, 567 tūkst. t). Augļus ES visvairāk ieved no Kostarikas, Ekvadoras un Kolumbijas, kā arī Dienvidāfrikas Republikas un Ķīnas. Dārzeņi visvairāk ienāk no Vidusjūras reģiona valstīm, lielākoties Marokas (32,33%), Turcijas (15,55%), Izraēlas (10,10%) un Ēģiptes (6,87%). Avots: http://www.freshplaza.com/news_detail.asp?id=79610#SlideFrame_1 www.freshfel.org |