Citas ziņas sadaļā
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Eksotiskie augļi mūsu veikalos
BIOR pētījumi par Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņu
"Latvijas balzama" alkoholisko dzērienu ražošanai iepirkto dabīgo izejvielu daudzums divu gadu laikā audzis par 30%
"Orkla Confectionery&Snacks Latvija" veiks daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas ražotnes būvniecībā
Krievijas tirgus, šprotes, zemas algas - trīs nepatiesi mīti par eksportu
Latvijas tirgosFinanšu ministrijas komentārs par valsts ārējo tirdzniecībuAleksis Jarockis, LR Finanšu ministrija (FM)
10.02.2010 2009. gada decembrī, salīdzinot ar 2008. gada decembri, eksports pieauga par 4,4%. Pēc ievērojama krituma 2009. gada pirmajā pusē eksports gada otrajā pusē sāka pakāpeniski atgūties, decembrī pirmoreiz uzrādot kāpumu gada griezumā. Atsevišķi nozares rādītāji pēdējos 2009. gada mēnešos liecina par Latvijas eksportētāju konkurētspējas atjaunošanos, ko daļēji var skaidrot ar cenu un izmaksu kritumu iekšzemē un jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Savukārt imports 2009. gada decembrī, salīdzinot ar 2008. gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 27%. Lai arī imports vēl arvien krīt, krituma tempi samazinās, salīdzinot ar krituma tempiem gada sākumā. 2009. gada decembrī, salīdzinot ar 2008. gada attiecīgo periodu, eksporta kāpumu galvenokārt noteica koka un tā izstrādājumu, minerālproduktu, metālu, sauszemes transporta līdzekļu, elektroierīču un elektroiekārtu eksporta pieaugums. Savukārt tikai graudaugu kultūru imports pieauga, bet lielāko kritumu sasniedza sauszemes transporta līdzekļu, mehānismu un mehānisko ierīču un mēbeļu imports. Ņemot vērā eksporta tendences, sagaidāms arī turpmāks pakāpenisks rādītāju uzlabojums 2010. gadā. Savukārt importa apjomu dinamika lielā mērā būs atkarīga no iekšējā tirgus konjunktūras patērētāju rīcībā esošajiem ienākumiem, uzkrājumu apjoma un patērētāju konfidences par nākotnes ienākumu līmeni. |