Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
«Latraps» sadarbībā ar vācu «Pfeier & Langen» attīstīs zirņu proteīna ražotni Jelgavā
SCE E-Piim jaunā rūpnīca sākusi darbu. Un Orklas jaunā cepumu fabrika arī
LATRAPS spēks aug augumā
Lauksaimnieku kooperatīvi pērk ostas termināli
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Ziņas no biznesa"Rīgas dzirnavnieks" pieņēmis trešdaļu no gadā nepieciešamajiem graudiemDaiga Kļanska, Leta-Nozare
23.09.2009 Graudu pārstrādes uzņēmums AS "Rīgas dzirnavnieks" šosezon pieņēmis 30 000 tonnu graudu, tādējādi nodrošinot trešdaļu no kopējām gada vajadzībām, šodien preses konferencē informēja uzņēmuma ģenerāldirektors Sandis Jansons.
Kopumā uzņēmums plāno pieņemt 100 000 tonnu graudu, no kuriem varētu saražot apmēram 80 000 tonnu miltu. Daļu no pieņemtajiem graudiem uzņēmums ir iegādājies, bet daļu tikai uzglabās, sacīja Jansons, norādot, ka tiek veikti arī darījumi, kuru rezultātā graudu pārstrādes uzņēmums iegādājas graudus, bet tie tiek uzglabāti pie zemniekiem. "Mēs visus nepieciešamos graudus iegādājamies no vietējiem zemniekiem. Protams, gadījumā, ja Latvijā ir neliela raža vai nav pieejami atbilstošas kvalitātes graudi, mēs esam spiesti tos ievest no citām valstīm, tomēr pēdējo gadu laikā tāda nepieciešamība nav bijusi. "Rīgas dzirnavniekā" pārtikas kviešus šogad iepirka par 95-100 latiem tonnā," teica Jansons. Šogad Latvijā audzēto graudu kvalitāte ir ļoti laba, sacīja Jansons, gan pieļaujot iespēju, ka šogad vērojama mazāka ražība, tomēr "graudu kvalitāte atsver mazākus apjomus". "Šogad zemnieki Zemgalē, kur graudaugu audzēšana ir visnotaļ profesionāla, ļoti labas kvalitātes pārtikas kviešu graudus var nokult sešas līdz astoņas tonnas no hektāra. Zemgales reģionā labu graudu izaudzēšanu veicina arī klimatiskie apstākļi, kas ļauj ražu iekult pāris nedēļas ātrāk nekā citur Latvijā. Ja mēs skatāmies uz citiem reģioniem, tad tur varētu būt zināmas finansiālas problēmas. Vidzemē šogad ražas kulšana aizkavējās par dažām nedēļām, sākās lietavas un graudu kvalitāte pasliktinājās, kā arī pieauga kaltēšanas izmaksas. Zemniekam nokuļot četras tonnas no hektāra, kas ir lopbarība un maksā tikai 70 latus tonnā, "savilkt kopā galus" nebūs tik viegli," analizē Jansons. "Rīgas dzirnavnieks" prognozē, ka laika posmā no nākamā gada janvāra līdz maijam, līdz sāksies jaunās sējas sezona, nekādām būtiskām atšķirībām graudu cenās nevajadzētu būt. Pasaulē ir lieli graudu uzkrājumi un ASV, kā arī Eiropas graudkopji par šī gada ražu sūdzēties nevar. Savukārt graudu cenas nākamā gada jūnijā un jūlijā lielā mērā ir atkarīgas no pasaules ekonomikas atveseļošanās un jaunās ražas prognozēm. Jansons stāstīja, ka kviešu miltu patēriņš mājsaimniecībās šogad ir palielinājies par 10% līdz 15% un to veicinājis tas, ka cilvēki daudz vairāk ēdienus gatavo mājās, populāra kļuvusi maizes cepšana maizes krāsniņās. Savukārt rudzu milti ir maz pieprasīti. "Graudu cenas šogad ir samazinājušās par 25% līdz 30%, tāpēc arī miltu cenas varētu nedaudz samazināties. Taču jāņem vērā, ka miltu cenā ietilpst ne tikai graudu izmaksas, bet arī citas ražošanas izmaksas, kas nav būtiski samazinājušās, tāpēc arī ļoti būtisks miltu un maizes cenu samazinājums nav gaidāms," teica Jansons. |