Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
«Latraps» sadarbībā ar vācu «Pfeier & Langen» attīstīs zirņu proteīna ražotni Jelgavā
SCE E-Piim jaunā rūpnīca sākusi darbu. Un Orklas jaunā cepumu fabrika arī
LATRAPS spēks aug augumā
Lauksaimnieku kooperatīvi pērk ostas termināli
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Ziņas no biznesa"Viesuļi" plāno pusgadā nokaut 2000 liellopus atbilstoši reliģisko kopienu tradicionālajām metodēmDaiga Kļanska, Leta-Nozare
24.09.2009 Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA "Viesuļi" plāno pusgadā nokaut 2000 liellopus atbilstoši reliģisko kopienu tradicionālajām kaušanas metodēm, aģentūrai LETA stāstīja uzņēmuma īpašnieks Normunds Teicāns. Šim mērķim "Viesuļi" iepirks liellopus un jaunlopus, kas audzēti gan piensaimniecības jomā strādājošās saimniecībās, gan specializētās gaļas liellopu audzētāju saimniecībās Jēkabpils un apkārtējo novadu zemnieku saimniecībās. Teicāns stāstīja, ka liellopus "Viesuļu" kautuvē kaus Latvijā dzīvojušie musulmaņi, kuriem savu svētību būs devis Rīgas musulmaņu draudzes "Iman" vadītājs Mamuns Saīds. "Ēdināšanas uzņēmumam SIA "Olan Sami" bija piedāvājums sākt pelmeņu un burgeru eksportu uz Zviedriju. Viņi uzmeklēja mani un piedāvāja, vai kautuvē būtu iespējams atbilstoši musulmaņu tradīcijām kaut liellopus. Tehniski tas ir iespējams, taču pašlaik to nav iespējams darīt, jo tas nav paredzēts Latvijas likumdošanā," skaidroja Teicāns. Viņš atzina, ka grozījumi likumos bija jāveic ļoti īsā laikā tāpēc, ka Zviedrijas sadarbības partneriem ir beidzies iepriekšējais gaļas piegādes līgums ar Argentīnas uzņēmumu un viņi jauno līgumu uz vienu gadu vēlas noslēgt ar Latvijas uzņēmumu. Teicāns uzsvēra, ka biznesā nevar gaidīt pusgadu vai gadu, jo vietā nāks cits uzņēmējs no citas valsts. "Šīs izmaiņas nav nepieciešamas tikai man vienam, arī citi uzņēmumi varēs sākt sadarbību, jo musulmaņu skaits Eiropā palielinās un pieprasījums pēc musulmaņu reliģiskajiem rituāliem kautas gaļas tirgū būs. Kādam no uzņēmējiem bija jārosina šī iniciatīva. Es to izdarīju, tāpēc man tagad ir jāuzklausa virkne pārmetumu par cietsirdību, nežēlību. Jā, arī man mājās ir suns un kaķis, un es šos dzīvniekus mīlu. Taču ir jāpatur prātā, ka lopi tiek audzēti un nobaroti pārtikas ieguvei, proti, nokaušanai," uzsvēra uzņēmējs. Viņš pauda neizpratni par to, ka visskaļākos iebildumus par dzīvnieku nokaušanu pauž mākslinieki, balstoties uz to informāciju, ko ieguvuši no videoklipa, kas izplatīts interneta vietnē "YouTube". "Es šaubos, vai es varētu kompetenti spriest, piemēram, par kosmosu, jo man nav bijis iespēju gūt priekšstatu par to. Ir nekorekti kaut ko noliegt tikai tāpēc, ka man tas nepatīk. Pieļauju domu, ja šie cilvēki redzētu pašlaik atļautos dzīvnieku kaušanas veidus, iespējams, viņi teiktu, ka tie ir vēl nežēlīgāki, nekā miega artēriju un rīkles pārgriešana, lai notecinātu asinis, kas ir galvenais nosacījums "halal" gaļas ieguvei," stāstīja Teicāns. Uzņēmējs informēja, ka patlaban kautuve strādā tikai divreiz nedēļā pusi dienas. Ja kādreiz dienā kāvuši 2700 cūkas, tad tagad - 175 cūkas, jo dzīvas cūkas lielos apjomos eksportēt uz Krieviju ir izdevīgāk, nekā tās nokaut. Teicāns stāstīja, ka Latvijas tirgū galvenokārt tiek realizētas Vācijā, Beļģijā audzētās cūkas, kur tās tiek subsidētas un maksā krietni lētāk nekā Latvijā izaudzētās cūkas. "Latvijas liellopus dzīvsvarā iepērk galvenokārt Lietuvas kautuves, kas augstvērtīgo gaļu eksportē uz Skandināvijas valstīm, bet no tā, kas paliek pāri, mēs ražojam desas par vienu latu kilogramā. Ko iesākt šādā ekonomiskajā situācijā? Slēgt ražotni un atstāt cilvēkus bez darba jeb meklēt visas iespējas, lai sava pagasta cilvēkiem būtu darbs," vaicāja uzņēmējs. Viņš piebilda, ka ražotnē ir ieguldīti divi miljoni eiro (1,4 miljoni latu) no Eiropas Savienības līdzekļiem. "Vai tas nozīmē, ka šie līdzekļi ir zemē nomesti," vaicāja uzņēmējs. |