Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
«Latraps» sadarbībā ar vācu «Pfeier & Langen» attīstīs zirņu proteīna ražotni Jelgavā
SCE E-Piim jaunā rūpnīca sākusi darbu. Un Orklas jaunā cepumu fabrika arī
LATRAPS spēks aug augumā
Lauksaimnieku kooperatīvi pērk ostas termināli
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Ziņas no biznesaKuldīgā izveidota vīngliemežu audzētāju skolaBNS
14.12.2009 Kuldīgā izveidota vīngliemežu skola, kurā interesenti var apgūt šo netradicionālās lauksaimniecības nozari. Skolas vadītājs Imants Vītoliņš aģentūrai BNS pavēstīja, ka nodarbībās, kas notiek vairākas reizes nedēļā, var apgūt vīngliemežu audzēšanas tehnoloģiju, apspriest produkcijas realizāciju, kā arī dabā apskatīt, kā jāaudzē gliemeži. Skoliņu apmeklējot interesenti no visas Latvijas. Vītoliņš Francijā apguvis gan dienvidu gliemežu, gan vīngliemežu audzēšanas un pārstrādes prasmi, iegūstot Eiropas sertifikātu. Gliemežu speciālists atzina, ka viņa mērķis ir apvienot Latvijas vīngliemežu audzētājus, lai nodrošinātu nepieciešamos vīngliemežu eksporta apmērus uz Eiropu - līdz 100 tonnām gadā. Latvijā ir vairāk nekā simts vīngliemežu audzētāju. Pagaidām gan neesot apkopoti dati, cik tonnas gliemežu gadā viņi izsaudzē. Latvijā audzētos vīngliemežus aktīvi uzpērkot lietuvieši, kas tos pārstrādājot un tālāk eksportējot uz Eiropas valstīm, galvenokārt, Franciju. "Esmu iecerējis nākamgad Kurzemē veidot vīngliemežu pārstrādes cehu. Tajā varētu pārstrādās aptuveni 100 tonnas gliemežu gadā," pastāstīja Vītoliņš. Vīngliemežus plānots pārstrādāt pusfabrikātos, ko pārdos ārvalstīs. Vīngliemežu audzēšana ir viens no netradicionālās lauksaimniecības veidiem, kas Latvijā sāka veidoties 90.gadu vidū. Pagaidām gan tā nav kļuvusi par ražīgu un ienesīgu nozari. |