Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
«Latraps» sadarbībā ar vācu «Pfeier & Langen» attīstīs zirņu proteīna ražotni Jelgavā
SCE E-Piim jaunā rūpnīca sākusi darbu. Un Orklas jaunā cepumu fabrika arī
LATRAPS spēks aug augumā
Lauksaimnieku kooperatīvi pērk ostas termināli
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Ziņas no biznesaRažos elektrību no pārtikas pārpalikumiemRolands Makulis, AgroPols
15.12.2009 A/s Kuresaare Veeverk domes loceklis Ilmārs Nots par šo nodomu stāsta: Pēc aptuveniem aprēķiniem, Kuresārē ik gadu rodas līdz 1000 t pārtikas pārpalikumu. Cik no šā apjoma var saražot elektroenerģiju, aprēķinās speciālisti. Nav arī vēl pilnīgi izlemts, vai saražoto elektrību pārdosim uzņēmumam Eesti Energia, vai izmantosim attīrīšanas iekārtu enerģijas patēriņa segšanai. Šo atkritumu izmantošana elektroenerģijas ražošanai uz vietas ir izdevīga arī no tā viedokļa, ka samazināsies to izvešanas apjomi uz kontinentu, tātad arī transporta izdevumi. Sāremas salas lielākā pilsēta ir Kuresāre. Pēc pilsētas attīrīšanas ietaišu rekonstrukcijas 2010. gadā, tiek plānots ražot elektroenerģiju no pārtikas pārpalikumiem. A/s Kuresaare Veeverk domes loceklis Ilmārs Nots par šo nodomu stāsta: Pēc aptuveniem aprēķiniem, pilsētā ik gadu rodas līdz 1000 t pārtikas pārpalikumu. Cik no šā apjoma var saražot elektroenerģiju, aprēķinās speciālisti. Nav arī vēl pilnīgi izlemts, vai saražoto elektrību pārdosim uzņēmumam Eesti Energia, vai izmantosim attīrīšanas iekārtu enerģijas patēriņa segšanai. Šo atkritumu izmantošana elektroenerģijas ražošanai uz vietas ir izdevīga arī no tā viedokļa, ka samazināsies to izvešanas apjomi uz kontinentu, tātad arī transporta izdevumi. Viņš arī piebilda, ka pārtikas pārpalikumu savākšana no mācību iestāžu, ēdnīcu un kafejnīcu virtuvēm parasti problēmas nerada. Sarežģītāk ir šos atkritumus savākt no privātpersonām, jo tas prasa konteineru izvietošanu pie privātmājām. |