Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
«Latraps» sadarbībā ar vācu «Pfeier & Langen» attīstīs zirņu proteīna ražotni Jelgavā
SCE E-Piim jaunā rūpnīca sākusi darbu. Un Orklas jaunā cepumu fabrika arī
LATRAPS spēks aug augumā
Lauksaimnieku kooperatīvi pērk ostas termināli
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Ziņas no biznesaMežsaimniecības industrijas līderis pērn - "Latvijas Valsts meži"Ingrīda Mičāne, Nac.ag. LETA
12.11.2015 Pērn, tāpat kā divos iepriekšējos gados, meža nozares uzņēmumu līderis bijis AS "Latvijas Valsts meži", kura apgrozījums sasniedzis 275,71 miljonu eiro, liecina "Firmas.lv" un aģentūras LETA veidotais "Latvijas biznesa gada pārskats 2015". Tāpat nemainīgs bijis arī nozares uzņēmumu "Top 10". Tajā iekļuvuši AS "Latvijas Finieris" ar 193,62 miljonu eiro, SIA "Kronospan Riga" jeb kādreizējā "Bolderaja LTD" ar 164,03 miljonu, SIA "Pata AB" ar 149,26 miljonu, SIA "Billerudkorsnas Latvia" ar 61,88 miljonu, AS "Stora Enso Latvija" ar 61,35 miljonu, SIA "AKZ" ar 60,58 miljonu, SIA "Vika Wood" ar 59,13 miljonu, SIA "Metsa Forest Latvia" ar 56,83 miljonu un SIA "Gaujas koks" ar 55,85 miljonu eiro apgrozījumu. Kā izdevumā norāda "Latvijas Valsts meži" valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks, 2014.gads kopumā bija veiksmīgs visai nozarei. Tirgus tendences nodrošināja stabilas zāģbaļķu un finierkluču cenas, savukārt, krītoties dīzeļdegvielas cenām, samazinājās mežizstrādes, kā arī koksnes transportēšanas izmaksas. Vienlaikus situāciju Latvijas mežā nozarē nevarot vērtēt atrauti no notikumiem pasaules tirgos. "Pieaugot ražošanas apjomiem, izveidojusies skuju koku zāģmateriālu pārprodukcija, kas spiež uz leju cenas. Importētāju un tirgotāju noliktavas ir pilnas, un viņi sāk pirkt mazāk. Tas pats attiecas par izejvielām jeb apaļkokiem, kur uzņēmēji vairs nespēj maksāt agrāko cenu. Nav jēgas ražot produkciju, kuru cenas dēļ pēc tam nespēs pārdot. Lai cik labi strādātu Latvijas meža nozare, minēto iemeslu dēļ tuvākajos gados pieaugums vairs nebūs tik straujš," sacīja Strīpnieks. Savukārt "Latvijas Finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis prognozēja, ka viens no nozares izaicinājumiem tuvāko gadu laikā ir kāpināt produktivitāti un personāla atalgojumu. "Nepieciešamo kompetenču līmenis pieaug, darbaspēka mobilitāte arī, tāpēc uzņēmumiem savlaicīgi jāveido instrumenti, ar ko veicināt ilgtermiņa attiecības ar saviem darbiniekiem. Arvien svarīgāk ir raudzīties ne tikai uz tiešā atalgojuma līmeni, bet uz kopējo darbinieka apmierinātību. To veido tādi faktori kā ilgtermiņa uzkrājumi un prēmijas, apdrošināšana, veselību veicinoši labumi, piemēram, papildu atvaļinājums nesmēķētājiem, attieksme pret personālu - iesaiste lēmumu pieņemšanā, ārpusdarba aktivitātes u.tml.," sacīja Biķis. "Latvijas biznesa gada pārskata" kārtējā izlaidumā iekļautas veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats un detalizēti nozaru uzņēmumu saraksti. |