Citas ziņas sadaļā
Vadošie Latvijas kooperatīvi Latraps un VAKS izveidojuši jaunu uzņēmumu ASNS Ingredient ar mērķi Jelgavā būvēt dzelteno zirņu proteīna ražotni
«Latraps» sadarbībā ar vācu «Pfeier & Langen» attīstīs zirņu proteīna ražotni Jelgavā
SCE E-Piim jaunā rūpnīca sākusi darbu. Un Orklas jaunā cepumu fabrika arī
LATRAPS spēks aug augumā
Lauksaimnieku kooperatīvi pērk ostas termināli
"Rīgas Dzirnavnieks" auzu audzēšanas programmā šogad piedalīsies 30 zemnieku saimniecības
Iecienītajam konditorejas zīmolam "Staburadze" jauna vizuālā identitāte
"Laima" piedalās lielākajā Krievijas pārtikas un dzērienu izstādē
"Maxima Latvija" par 50% samazina gurķu importu, dodot priekšroku vietējai produkcijai
Aldaru ieguldījums novērtēts
Ziņas no biznesaIzgatavotas zivju nārsta ligzdas 20 miljoniem ikruAgroPols
05.04.2016 Ik gadu Daugavā tiek ievietotas 400 mākslīgās zivju nārsta ligzdas, kurās labvēlīgos apstākļos tiek iznērsti vismaz 20 miljoni ikru. Tuvojoties zivju nārsta periodam, sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" šīs ligzdas arī šogad izgatavoja Latvenergo koncerna darbinieki un klienti. Sākoties nārstam, ligzdas tiks izvietotas Daugavā pie Kaibalas un Ikšķiles raksturīgajām zivju sugām - raudām un brekšiem. Mākslīgo zivju nārsta ligzdu izvietošana hidroelektrostaciju ūdenskrātuvēs ar svārstīgu ūdens līmeni ir ļoti nozīmīgs pasākums, kas veicina zivju krājumu saglabāšanu un atražošanu. Tādēļ AS "Latvenergo" un biedrības "Mēs zivīm" sadarbības projektā jau sesto gadu tiek izgatavotas vismaz 400 egļu zaru ligzdas. Atbilstoši speciālistu aprēķiniem, pieņemot, ka no vienas zivs ir 50 tūkstoši ikru un katrā ligzdā ir iznārstojusi vismaz viena zivs, tad 400 ieliktajās ligzdās kopā ir aptuveni 20 miljoni ikru. Ja 5-10 % no tiem attīstījušos zivtiņu izdzīvo, tas ir labs Daugavas zivju krājumu papildinājums. Mākslīgās nārsta ligzdas ir piemērotas Daugavai raksturīgajām zivju sugām - raudām un brekšiem. Irēna Upzare, AS "Latvenergo" Vides un darba aizsardzības direktore: "Mākslīgo zivju nārsta ligzdu veidošana ir vienkārša metode, kā pavairot bioloģisko daudzveidību dabā. Un šajā gadījumā tas ir ļoti veiksmīgs piemērs, jo šodien vides jautājumi, efektivitāte un atbildība attīstās rokrokā." Ligzdu izgatavošana mežā ir pirmais posms, nākamais - to ievietošana Daugavā, pirms tam ievietojot dažas kontrolligzdas, lai novērotu zivju aktivitāti. Šo gadu laikā darbinieku līdzdarbošanās un iesaistīšanās vides projektā, lai pabūtu dabā un sniegtu savu artavu Daugavai, palīdzot zivīm tajā nārstot izgatavotajās mākslīgajās zivju nārsta ligzdās, ir kļuvusi pašsaprotama un ir guvusi lielu dalībnieku atsaucību. Kopā pasākums pulcēja vairāk nekā 130 interesentu. Pasākumā bērni varēja arī izgatavot putnu būrīšus melnajiem mušķērājiem un zīlītēm, tas notika sadarbībā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību. Kā stāstīja biedrības speciālisti, aprīlī ligzdas izvietos, lai veicinātu raudas nārstošanu, bet maijā šīs pašas ligzdas liks brekšu nārstošanai. Dabā ir novērots, ka raudu nārsta laiks ir kļavu ziedēšanas laikā, bet brekši nārstošanai izvēlas ievu ziedēšanas laiku. Tāpat novērots, ka mākslīgajās ligzdās mēdz nārstot arī līdakas un līņi. Mākslīgās zivju nārsta ligzdas izvieto iepriekš izpētītā upes posmā, kur zivis vislabprātāk nārsto. Šajās vietās ligzdas vairākās rindās vairāku simtu metru garumā un dažādos dziļumos iegremdē upes ūdens zonā, tādējādi nodrošinot, ka ikri nepaliek bez ūdens un saulē neizžūst. Pēc ikru attīstības zivju kāpuri vēl dažas nedēļas uzturas ligzdu tuvumā un tikai vēlāk iepeld dziļāk upes baseinā. Informāciju sagatavoja Ivita Bidere, AS "Latvenergo" Preses sekretāre. |