Citas ziņas sadaļā
Zemkopības sistēmas elementi vērtības, izvēles un risinājumi
Rīks piemērotākās zemkopības sistēmas izvēlei. Vebinārs "Kas tas ir un kā to lietot?"
Zemkopības sistēmu saimnieciskie rezultāti
Modelēšanas rīks zemkopības sistēmas risinājumu izvēlei. Struktūra un metodoloģija
Slāpekļa aprites novērtēšana zemkopības sistēmās
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"
Saimnieciskais izdevīgums bioloģiskajā ēdināšanā cūku nobarošanas fāzē: sākotnējo eksperimentu rezultāti
Pieteikšanās atbalstam pasākumā Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības un konsultāciju pakalpojumi
Zināšanas saimniekošanaiKolorādo vaboļu šogad mazākMārīte Jankeleviča , www.nra.lv
06.07.2010 Laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai " vēstīts, ka kartupeļu laukos šajā gadā nelabvēlīgās Kolorādo vaboles sastopamas reti. Entomologs Voldemārs Spuņģis apgalvo, ka vaboļu ir mazāk bargās ziemas dēļ, kad tās nevarēja pārciest aukstumu aramzemē. Mazajām saimniecībām vaboļu daudzums ietekmēs kartupeļu ražu tā būs labāka. Tā uzskata gan V. Spuņģis, gan zemniece Ausma Tola no Madonas rajona Liezēres pagasta, kura visu mūžu audzē kartupeļus tikai ģimenes lietošanai. Savukārt lielajiem kartupeļu audzētājiem Kolorādo vaboles ražu īpaši neiespaido, jo tās nav galvenais kaitēklis. Zemnieku saimniecības Meldrāji īpašnieks Miervaldis Mazkrists no Dobeles rajona Naudītes pagasta stāsta: "Šogad Kolorādo vaboļu ir mazāk, tās īpaši nav redzētas pateicoties tam, ka ir kodināta sēkla. Galvenais traucēklis mums, lielajiem kartupeļu audzētājiem, ir lēts imports un pārbagātība tirgū." Arī Lāsma Jefimova no Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, kura nodarbojas ar kartupeļu sēklaudzēšanu, apgalvo, ka vaboļu šajā gadā ir mazāk, tomēr ne tādēļ būs labāka raža jāpateicas mitrajiem laika apstākļiem. Salīdzinot ar pagājušo gadu, kartupeļi auguši daudz labāk. Līdz pat Jāņiem no pārlieku mitrā gaisa visā Latvijā bija ļoti daudz knišļu un odu. Pašlaik situācija mainās, jo ir sācies karsts laiks, kas kaitēkļus iznīcina, un to daudzums samazinās. V. Spuņģis uzsver, ka turpmākais to daudzums atkarīgs tikai un vienīgi no laika apstākļiem. Dzēlējkukaiņu skaits gan samazinās, tomēr dunduri šajā karstajā un sausajā laikā aktivizējas. Ja būs tikpat augsta temperatūra arī turpmāk, iznīks ērču oliņas, un nākamajā gadā to būs mazāk. Kā pastāstīja entomologs, visvairāk no kaitēkļiem šajā sezonā sastopams zemeņu smecernieks un dažādi ābeļu kaitēkļi. Pārtikas un veterinārā dienesta Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības daļas vadītāja Madara Stinka aicina cilvēkus uzmanīt savus dzīvniekus no dunduriem un lielā karstuma. Lai arī dunduriem siekalas nav ļoti toksiskas, tomēr kodumi var būt kaitīgi, jo kavē asins sarecēšanu. Savukārt no augstās gaisa temperatūras lopiem sākas pārkaršana un karstuma stress, kas var beigties pat ar nāvi. M. Stinka brīdina, ka jūlija otrajā pusē, augusta sākumā knišļiem un dzēlējkukaiņiem būs otrais vairošanās cikls, līdz ar to šajā laikā tie atkal sagaidāmi lielā daudzumā. |