Zināšanas saimniekošanai

Kā pārziemoja ziemāju graudaugi un ziemas rapsis?

Ir atnācis pavasaris un kļuvusi redzama sniegotās ziemas atstātā ietekme uz ziemāju sējumiem. Valsts augu aizsardzības dienesta veiktajā monitoringā ziemāju graudaugu un ziemas rapša sējumos ir konstatēts, ka situācija dažādos novados un katrā novērojamajā laukā ir atšķirīga.

Ziemas kvieši laukos Kurzemes pusē, kuri aprīļa sākumā bija pilnīgi dzelteni, tagad atguvuši zaļo krāsu. Tie, kuri bija bez bojā gājušām lapām cero, lauks skaisti zaļš ar nelieliem bojā gājušo augu laukumiem. Protams, katrā novadā atrodams arī kāds ļoti slikti pārziemojis ziemas kviešu sējums, vairāk tādu konstatēti vietās, kur izmantota bezaršanas tehnoloģija. Biezā sniega sega nav traucējusi pārziemot augiem, kuri sākoties ziemai nebija sākuši cerot. Liela nozīme bijusi lauka mikroreljefam, jo it kā labi koptos laukos ir neregulāri iznīkušu augu laukumi (no sniega pelējuma). Vairāk no sniega pelējuma bojā gājuši augi gar ceļmalām, kur bija sapūsts biezāks sniegs (Saldus novadā). Tukuma pusē novērotajos ziemas kviešu sējumos situācija apmierinoša, augu izretošanās notikusi izslīkšanas vai izsušanas rezultātā, sniega pelējums sastopams retāk. Ziemas kviešu sējumos Bauskas novadā ir vērojama atšķirīga situācija dažādos laukos. Smagāka mehāniskā sastāva mālainās augsnēs zem bagātīgās sniega segas un pārlieku mitruma apstākļos, vairākos laukos izsutuši un izslīkuši apmēram 90% augu. Pretēja situācija ir vieglākās augsnēs, kur ziemas kvieši pārziemojuši ļoti labi. Arī vairākos ziemas kviešu laukos Jelgavas apkārtnē augi iznīkuši pilnīgi un jāveic pārsēšana. Pēc VAAD novērojumiem, bieži vien labāk pārziemojušas vietējas izcelsmes ziemas kviešu šķirnes. Vidzemē novērotajos ziemas kviešu sējumos katrā laukā situācija atšķirīga, ir lauki, kur iespējams notiks sējumu pārsēšana, ir lauki, kuros augi pārziemojuši labi. Latgalē un Jaunjelgavas apkārtnē novērotajos ziemas kviešu sējumos konstatēts, ka labāk pārziemojuši vēlāk sētie sējumi, kuros augi rudenī nepaspēja stipri sacerot. Sabiezinātākie sējumi vairāk cietuši no sniega pelējuma. Ir atsevišķi lauki, kuri būs jāpārsēj, bet pārējie apskatītie lauki ir apmierinoši, protams, vietām sējumi ir izretoti. Bojā gājuši aptuveni 8-24% augu.

Rudzi un tritikāle pārsvarā rudenī sāka cerot un Kurzemes pusē pārziemojuši labāk par ziemas kviešiem, neliela daļa augu cietuši no sniega pelējuma, daži iznīkuši, bet apsekotajos laukos tas neradīs ievērojamus ražas zudumus. Latgales pusē tritikāles sējumi pārziemojuši labi, savukārt vairāki agrāk sētie rudzu sējumi aizgājuši bojā. Atsevišķos sējumos Vidzemē ziemas rudzi stipri (līdz 80%) cietuši no sniega pelējuma infekcijas. Taču vietām sniega pelējuma bojāti augi ir laukumveidīgi un kopumā sējumos bojāti ap 20% rudzu.

Ziemas mieži ir Kurzemē vissliktāk pārziemojušais kultūraugs. Liepājas un Ventspils pusē daži lauki pārsējami. Lauki izskatās slikti arī Kuldīgas un Saldus novados. Februāra sākumā no lielas lauku daļas nokusa sniegs, pēc tam iestājās vairāk kā -20 grādu sals, kas apgrūtināja izdzīvošanu. Stipri sacerojušos laukos biezā sniega sega veicināja sniega pelējuma attīstību un kopā ar lieko mitrumu augu izsušanu. Ziemas miežu sējumos Zemgales pusē šajā gadā vēl novērojumi nav veikti, savukārt Jaunjelgavas novadā novērotie sējumi pārziemojuši apmierinoši.

Šogad graudaugu sējumos vairāk sastopams pelēkais sniega pelējums, sārtā sniega pelējuma pazīmes konstatētas tikai atsevišķos sējumos.

Ziemas rapsim dažos Kuldīgas novada laukos sākusies stublāja veidošanās. Sniega pelējuma skartās apakšējās lapas saulē un vējā sakaltušas, un nav pat radījušas labvēlīgu vidi nevēlamo kaitīgo organismu attīstībai. Pašlaik no virspuses skatoties dzīvi izskatās arī daļa nedzīvo augu. Aplūkojot tuvāk redzams, ka sakne sākusi pūt, jaunās, baltās saknītes neveidojas un augs iet bojā. Savādāk ir ar meža dzīvnieku postītajiem rapšiem, ja sakne dzīva augs dzen sāndzinumus. Liepājas pusē pārziemojis arī dažs rapša lauks ar ļoti mazu attīstības fāzi, gan aptuveni 70% apmērā. Tukuma tuvumā novērotajos rapša sējumos ir lauki, kur iznīkusi trešā daļa augu, bet ir lauki, kur rapsis pārziemojis ļoti labi. Ziemas rapša sējumu stāvokli Bauskas novadā novērotajos laukos nevar vērtēt apmierinoši, jo ir vairāki lauki, kur bojāto augu skaits sasniedz vai pārsniedz 50%. Augu bojāeju pārsvarā izraisījis pārmērīgais augsnes mitrums. Savukārt rapša sējumu stāvoklis Iecavas un Lielvārdes novadā vērtējams kā labs. Ziemas rapsis samērā labi pārziemojis arī Latgalē un Vidzemē novērotajos sējumos, vietām gan novērota sējumu izretošanās.Lielākajā daļā novēroto ziemas rapša lauku konstatēts pelēkais sniega pelējums.

 Sagatavots pēc Valsts augu aizsardzības dienesta kaitīgo organismu monitoringa speciālistu informācijas