Citas ziņas sadaļā
Zemkopības sistēmas elementi vērtības, izvēles un risinājumi
Rīks piemērotākās zemkopības sistēmas izvēlei. Vebinārs "Kas tas ir un kā to lietot?"
Zemkopības sistēmu saimnieciskie rezultāti
Modelēšanas rīks zemkopības sistēmas risinājumu izvēlei. Struktūra un metodoloģija
Slāpekļa aprites novērtēšana zemkopības sistēmās
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"
Saimnieciskais izdevīgums bioloģiskajā ēdināšanā cūku nobarošanas fāzē: sākotnējo eksperimentu rezultāti
Pieteikšanās atbalstam pasākumā Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības un konsultāciju pakalpojumi
Zināšanas saimniekošanaiDabas aizsardzības pārvalde aicina pieteikt pārbaudei bioloģiski vērtīgus zālājusInese Pabērza, Dabas aizsardzības pārvalde
30.03.2015 No nākamā gada līdz 2019.gada rudenim visā Latvijā tiks veikta aizsargājamo dzīvotņu kartēšana eksperti dosies dabā un inventarizēs mežus, purvus, atsegumus, ūdeņus un zālājus. Lai obligāti apmeklējamās platībās iekļautu zālājus, kuru atbilstība bioloģiski vērtīga zālāja (BVZ) statusam līdz šim nekad nav pārbaudīta, Dabas aizsardzības pārvalde aicina zemju īpašniekus līdz š.g. 15.maijam pieteikt šādas teritorijas pārbaudei. Zālāju īpašnieki tiek aicināti pieteikt kartēšanai tikai tādus zālājus, kas pēc īpašnieka domām atbilst vismaz vienai no turpmāk uzskaitītajām pazīmēm: -zālājs izmantots ekstensīvi kā pļava vai ganība un nav uzarts vismaz 30 - 40 gadus, ticis pļauts ar siena novākšanu un/vai ganīts, nav katru gadu lietoti minerālmēsli ar slāpekļa devu, kas lielāka par 50 kg/ha; -zālāja zelmeni veido liels skaits dažādu savvaļas ziedaugu sugu un tajā nedominē viena vai vairākas no uzskaitītajām sugām: ložņu vārpata, dziedniecības pienene, pļavas timotiņš, parastā kamolzāle, lielā nātre, podagras gārsa, meža suņburkšķis, daudzgadīgā airene; -visā zālāja platībā bieži sastopamas vismaz piecas dabisko zālāju indikatorsugas. Pazīstamākās no tām ir gaiļbiksīte, dzirkstelīte jeb savvaļas neļķīte, parastais vizulis jeb blusiņsmilga, Eiropas saulpurene, ziepenīte, spradzene, vidējā ceļteka u. c. Pārbaudes netiks veiktas zālājos, kas bija pieteikti BVZ noteikšanai 2013.gadā, bet netika atzīti par bioloģiski vērtīgiem. Kartēšanai Latvija būs sadalīta 12,5 x 12,5 km lielos kvadrātos. Katrā no tiem eksperts obligāti apmeklēs tos zālājus, kas ir noteikti kā bioloģiski vērtīgie zālāji līdz 2013. gadam (2013. un 2014.gadā pārbaudītie zālāji netiks apmeklēti). Pārējās zālāju platības eksperts apmeklēs izlases veidā, ņemot vērā zālāja novietojumu reljefā un ja pēc dažādu kartogrāfisko materiālu analīzes pastāvēs liela varbūtība, ka zālājs varētu būt bioloģiski vērtīgs. Apsekošanas rezultāti tiks apkopoti un paziņoti pakāpeniski atbilstoši paveiktajiem darbiem 2016., 2017. un 2018.gadā. Informāciju par lauku bloku kartēs iezīmētajiem bioloģiski vērtīgajiem zālājiem varēs iegūt Lauku atbalsta ienesta (LAD) reģionālajās pārvaldēs un dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols". Papildus informācija, pieteikuma anketa un paraugs pievienojamai kartei atrodami Dabas aizsardzības pārvaldes interneta vietnē www.daba.gov.lv-> Aktualitātes-> BVZ pārbaude. |