Citas ziņas sadaļā
Zemkopības sistēmas elementi vērtības, izvēles un risinājumi
Rīks piemērotākās zemkopības sistēmas izvēlei. Vebinārs "Kas tas ir un kā to lietot?"
Zemkopības sistēmu saimnieciskie rezultāti
Modelēšanas rīks zemkopības sistēmas risinājumu izvēlei. Struktūra un metodoloģija
Slāpekļa aprites novērtēšana zemkopības sistēmās
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"
Saimnieciskais izdevīgums bioloģiskajā ēdināšanā cūku nobarošanas fāzē: sākotnējo eksperimentu rezultāti
Pieteikšanās atbalstam pasākumā Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības un konsultāciju pakalpojumi
Zināšanas saimniekošanaiPēdējās salnas vietām var nodarīt postuIveta Tomsone, Māris Narvils, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC)
09.06.2015 Pavasara un šogad pat vasaras sākuma salnas liek nervozēt ne vienam vien dārzkopim. Nav patīkami, ja sūri, grūti koptais un lolotais vienā naktī aiziet nebūtībā. Ko darīt un kā rīkoties? Salnas ļoti reti mēdz būt visā valsts teritorijā, lielākoties tās veidojas lokāli. Salnu priekšvēstnesis bieži vien ir vējš no ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem. Par salnu tuvošanos liecina tas, ka zirgkastaņu lapas pilnībā sakļaujas. Zemākajās reljefa vietās ieplakās un nogāžu apakšējās daļās, zemes virskārtai atdziestot straujāk nekā gaisam, augsnes virskārtā uz augiem var veidoties ledus kristāliņi. Salna var radīt neatgriezeniskus aukstuma bojājumus. Augsnes virskārtas salnas ir bīstamas visām dārzeņu kultūrām, kas tieši pašlaik dīgst. Dīgšanas laikā jutīgi ir praktiski visi kultūraugi, un īpaši tie, kas ir tikko izstādīti, jo nav veikta stādu norūdīšana. Augļu kokiem, kas praktiski beiguši ziedēt, salnas vairs īsti nekaitēs, bet zemenēm, kas pašlaik ir pilnos ziedos, var gan. Kartupeļiem, kas tikko sākuši līst ārā no vagu skaustiem, ļoti labi palīdzēs augsnes uzrušināšana, jo 35 dienu laikā kartupeļi atkal izsprauksies virspusē. Ja to laksti ir garāki jau par 5 cm, to izdarīt neizdosies. Tad noderēs agrotīkls vai lakstu apsmidzināšana īsi pirms salnas iestāšanās. Līdzīgi rīkojas ar zemenēm. Tīklu uzklāt vajag laikus, kamēr gaisa temperatūra vēl ir virs +5 līdz +8oC, tā papildus saglabājot siltumu. Mazākās platībās agrotīklu var droši uzklāt divās, trīs vai pat četrās kārtās, jo tā svars nav tik liels, lai bojātu augus. Siltumnīcās augus piesedz ar agrotīklu, aizver ventilācijas lūkas. Siltumnīcā var ielikt arī lielās pretsalnu sveces. Var izmantot traukus ar siltu ūdeni, kā arī uzkarsētus akmeņus. Gan siltumnīcās, gan uz lauka noderēs arī augu kārtīga aplaistīšana vakarpusē. Tas viss novērsīs temperatūras pazemināšanos zem nulles. Katrā situācijā izmanto tos palīgrīkus, kas vieglāk pieejami. Ko darīt jau salnas laikā? Lielākā daļa salnu veidojas tieši saullēkta laikā, tātad agri no rīta, šajās dienās tas notiek ap plkst. 4.30. Augus var laistīt ar aukstu ūdeni vai vēl labāk apsmidzināt, tikai tas jāizdara, pirms gaisa temperatūra ir noslīdējusi zem nulles. Izveidojusies ledus garoziņa pasargās augu lapas. Ja salnas iedarbība jau konstatēta, pirms augus ir atkausējuši saules stari, laistīšana ar aukstu ūdeni var palīdzēt tos izglābt. Gudri, protams, ir izvēlēties dārziem teritorijas, kur salnas novērojamas reti, augus izstādīt pēc salnām, laikus nodrošināties ar agrotīkliem. Ražu paglābsim rīkojoties! |