Citas ziņas sadaļā
Zemkopības sistēmas elementi vērtības, izvēles un risinājumi
Rīks piemērotākās zemkopības sistēmas izvēlei. Vebinārs "Kas tas ir un kā to lietot?"
Zemkopības sistēmu saimnieciskie rezultāti
Modelēšanas rīks zemkopības sistēmas risinājumu izvēlei. Struktūra un metodoloģija
Slāpekļa aprites novērtēšana zemkopības sistēmās
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"
Saimnieciskais izdevīgums bioloģiskajā ēdināšanā cūku nobarošanas fāzē: sākotnējo eksperimentu rezultāti
Pieteikšanās atbalstam pasākumā Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības un konsultāciju pakalpojumi
Zināšanas saimniekošanaiBaltalkšņu audžu apsaimniekošanas nosacījumi Aizsargjoslu likumāArnis Muižnieks, Meža īpašnieku biedrība
22.12.2015 Vairāku gadu garumā Latvijas Meža īpašnieku biedrība strādāja pie jautājuma par izmaiņām Aizsargjoslu likumā, kas ļautu zemes īpašniekiem cirst baltalkšņus ūdensobjektu aizsargjoslās. Ierosinājums šim darbam nāca no situācijas ,par pāraugušo baltalkšņu audžu sabrukšanu un šī procesa negatīvo ietekmi uz ūdeņu kvalitāti, izvērtējuma. Baltalksnis, kā zināms, ir pioniersuga, kas ātri ieviešas platībās, kurās īsākā vai ilgākā laika posmā ir iztrūkusi cilvēka mērķtiecīga darbībā. Ja aplūkojam laika sprīdi pēdējo 30 gadu garumā, tad vairāku tūkstošu ha platībā iepriekš atklātās teritorijās ir izveidojušās baltalkšņu audzes. Zem baltalkšņu vainagiem nokļūst ļoti maz saules gaismas, līdz ar to, tās pārsvarā ir nabadzīgas zemsegas augu ziņā unvelēna, kam būtu jākalpo kā filtram upju un ezeru aizsargjoslu platībā, praktiski neveidojas. Baltalkšņi ir koku suga ar īsu dzīves ciklu, kas nozīmē, ka pieaugušās baltalkšņu audzēs notiek relatīvi straujš audzes sabrukšanas process un upju krastos augošie baltalkšņi masveidā gāžas ūdenī, veicinot sadambējumu veidošanos, upju aizsērēšanu, pūšanas procesus ūdenī- tādējādi bojājot ūdeņu kvalitāti. Zemes īpašniekiem līdz šodienai bija liegta iespēja novākt ūdeņu aizsargjoslās sabrūkošās baltalkšņu audzes, jo pirmajos 10 metros gar ūdensobjektu netika atļauta galvenās cirtes veikšana, bet atlikušajā aizsargjoslas daļā kailcirtes veikšana, kas neļāva veidot jaunas, produktīvas un noturīgas mežaudzes brūkošo baltalkšņu audžu vietā. Rīkojot seminārus un paužot savu viedokli darba grupās, biedrībai izdevās pārliecināt likumdevējus par nepieciešamību mainīt baltalkšņu apsaimniekošanas nosacījumus Aizsargjoslu likumā. Šis darbs ir rezultējies izmaiņās Aizsargjoslu likumā, kas stājas spēkā šodien 22.decembrī. Kādi tad baltalkšņu audžu apsaimniekošanas nosacījumi ir paredzēti jaunajā likuma redakcijā: ūdensobjektu aizsargjoslās (gan pirmajos 10 metros, gan pārējā aizsargjoslas daļā) audzēs, kurās valdošā koku suga ir baltalksnis, ir atļauta kailcirte līdz 1 ha lielai platībai. Cērtot baltalkšņu audzes aizsargjoslā ir jāievēro šādi nosacījumi: saglabā ozolus, liepas, vīksnas, gobas, kļavas, priedes, melnalkšņus, vītolus un mežābeles, aizliegta koku ciršana nogāzēs, kuru slīpums pārsniedz 30 grādus, aizliegta koku ciršana no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, kailcirtes platība virszemes ūdens objekta aizsargjoslā nepārsniedz vienu hektāru, atjaunojot mežaudzi, egļu īpatsvars nepārsniedz 80 procentus no kopējā ieaugušo koku skaita; pirmajos 10 aizsargjoslas metros aizliegts ierīkot tehnoloģiskos koridorus kokmateriālu pievešanai. Ir daži ieteikumi, kas nav noteikti ar normatīvajiem aktiem, tomēr, mežā īpašnieki, kuri plāno veikt baltalkšņu audžu apsaimniekošanu, ir aicināti saimniekot šādi: lai veicinātu velēnas veidošanos un aizsargjoslas, kā filtra, labāku funkcionēšanu: vēlama ~2 m platas, no kokiembrīvas joslas atstāšana upei tuvākajā platībā tas nozīmētu neveikt koku stādīšanu pirmajos 2 metros gar upes krastu, veicot kopšanas cirti, iespēju robežās novākt kokaugus šajā joslā. Vecās baltalkšņu audzes novākšanu, iespēju robežās, apvienot ar upes atbrīvošanu no sakritušajiem kokiem. Meža īpašnieku biedrība |