Citas ziņas sadaļā
Zemkopības sistēmas elementi vērtības, izvēles un risinājumi
Rīks piemērotākās zemkopības sistēmas izvēlei. Vebinārs "Kas tas ir un kā to lietot?"
Zemkopības sistēmu saimnieciskie rezultāti
Modelēšanas rīks zemkopības sistēmas risinājumu izvēlei. Struktūra un metodoloģija
Slāpekļa aprites novērtēšana zemkopības sistēmās
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Vebinārs "Augmaiņas prakse Latvijas lauksaimniecībā. Telpisko datu izpētes rezultāti"
Saimnieciskais izdevīgums bioloģiskajā ēdināšanā cūku nobarošanas fāzē: sākotnējo eksperimentu rezultāti
Pieteikšanās atbalstam pasākumā Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības un konsultāciju pakalpojumi
Zināšanas saimniekošanaiVAAD atgādina par pareizu mēslošanas līdzekļu lietošanuValsts augu aizsardzības dienests (VAAD)
08.03.2016 Visā Latvijas teritorijā, lietojot mēslošanas līdzekļus, jāatceras:
ĪPAŠI JUTĪGAJĀS TERITORIJĀS, lietojot mēslošanas līdzekļus, papildus jāievēro šādas prasības: Jāņem vērā mēslošanas līdzekļu lietošanas aizlieguma periods.
Jāņem vērā apsaimniekotās platības nogāžu slīpums virzienā uz blakus esošajām ūdenstecēm un ūdenstilpnēm.
Maksimāli pieļaujamā slāpekļa norma (ar kūtsmēsliem, digestātu un minerālmēsliem) nedrīkst pārsniegt Ministru kabineta 23.12.2014. noteikumu Nr.834 ,,Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem 3.pielikumā noteikto. Apsaimniekojot LIZ 20 hektāru un lielākā platībā, kā arī audzējot dārzeņus, augļu kokus vai ogulājus 3 hektāru un lielākā platībā, ir jābūt lauku vēsturei, kuru glabā vismaz trīs gadus. Ja saimniecībā lieto mēslošanas līdzekļus, līdz kultūraugu sēšanai vai stādīšanai ir jāsagatavo katra lauka mēslošanas plāns, bet ilggadīgiem kultūraugiem līdz veģetācijas atjaunošanai. Sagatavojot mēslošanas plānu, jāizmanto informācija par augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem. Lai tos noskaidrotu, vismaz reizi piecos gados ir jāveic augšņu agroķīmiskā izpēte vai jāizmanto citi augšņu analīžu dati. Informācija no mēslošanas plāniem ir jāapkopo mēslošanas plānu kopsavilkumā, kas līdz katra gada 15.maijam jāiesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā. Visērtāk to izdarīt, izmantojot Lauku atbalsta dienesta elektronisko pakalpojumu sistēmu (EPS). |