Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņasLOSP: Eksportspējīgām nozarēm nedrīkst palielināt nodokļu sloguDaiga Kļanska, Leta-Nozare
20.11.2009 Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka ražotājiem, jo īpaši eksportspējīgām nozarēm nedrīkst palielināt nodokļu slogu, jo tas tikai bremzēs valsts ekonomikas atveseļošanos, biznesa informācijas portālam "Nozare.lv" teica LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Viņš norāda, ka Finanšu ministrijas (FM) plānotās izmaiņas nodokļu politikā palielinās nodokļu slogu arī lauksaimniecības produktu ražotājiem. "Ja kapitāla nodokli attiecinās arī uz līdzekļiem, kurus uzņēmēji investē ražošanā, tad tas ir pilnīgi nepieņemami un tas tikai kavēs ražošanas attīstību un līdz ar to ekonomikas atveseļošanos. Ja šis nodoklis attiecās uz peļņu, kuru uzņēmējs izņem no ražošanas, tad ir pieļaujama kapitāla nodokļa piemērošana," uzsver Krauze. Viņš norāda, ka nodoklis dabasgāzei jebkurā gadījumā negatīvi ietekmēs lauksaimniecības uzņēmumus, kuros gāzi izmanto ražošanā, piemēram, siltumnīcas, graudu kaltes, ražošanas telpu apsildei. "Progresīvais nekustamā īpašuma nodoklis, cik es saprotu, netiks piemērots ražošanas ēkām, līdz ar to tas neietekmēs lauksaimniekus. Reti kurš laukos dzīvo tik dārgās dzīvojamās mājās, līdz ar to lauksaimniekiem par progresīvo nekustamā īpašuma nodokli nevajadzētu satraukties, jo to nāksies maksāt vairāk lepnu villu īpašniekiem," teica LOSP valdes priekšsēdētājs. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes palielināšana ietekmēs visus Latvijas iedzīvotājus, tajā skaitā arī lauksaimniekus, kuriem ir zemnieku saimniecības, jo vairums no zemniekiem ir IIN maksātāji. Nodokļa atlaides samazināšana par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām lauksaimniekus neskars, jo lauksaimnieku organizācijas nav sabiedriskā labuma organizācijas. "Jau pievienotās vērtības nodokļa palielināšana nav devusi efektu un nedos arī turpmāk. FM zina, cik PVN iekasēja no veterinārajām zālēm, kad nodoklis bija 5%, un cik tagad, kad ir 21%. Cik man ir informācija, tad tikpat, jo apgrozījums samazinājies par 30%. Ražotāji meklē visādus citus līdzekļus un veterināros medikamentus pērk tikai galējas nepieciešamības gadījumā," piebilst Krauze. Kā ziņots, aģentūras LETA rīcībā esošie dokumenti liecina, ka papildus nākamā gada valsts budžeta samazināšanai valdībā tiek apsvērta iespēja vēl vairāk palielināt nodokļu slogu, piemēram, līdz 15% palielināt nodokļa likmi ienākumiem no kapitāla, kā arī atteikties no attaisnojamiem izdevumiem par izglītības un ārstniecības pakalpojumiem. Dokumenti liecina, ka tiek vērtēta iespēja palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kapitālam no plānotajiem 10% līdz 15%. Tāpat tiek piedāvāts IIN likmi palielināt līdz 26%, par vienu procentpunktu vairāk, nekā plānots iepriekš. Patlaban IIN likme ir 23%. Tiek rosināts pazemināt nodokļa atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 63 līdz 50 latiem mēnesī. Kā arī tiek piedāvāts samazināt nodokļa atlaidi par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām no 85% līdz 25% no ziedotās summas. Piedāvāts progresīvais nekustamā īpašuma nodoklis, īpašumiem ar kadastrālo vērtību līdz 40 000 latu piemērojot 0,1% likmi, ar vērtību no 40 001 līdz 75 000 latu - 0,2%, bet ar vērtību virs 75 000 latu - likmi 0,3% no kadastra vērtības. Rosināts piemērot nodokli arī dabasgāzei. Pēc dokumentā pieejamiem aprēķiniem ar šīm papildu nodokļa izmaiņām ieņēmumi nākamā gada budžetā varētu sasniegt 59,57 miljonus latu. Kā aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Baiba Melnace, Finanšu ministrija, ņemot vērā iespējamo nepieciešamību veikt papildu 2010. gada budžeta projekta konsolidāciju, gatavo iespējamos priekšlikumus gan izdevumu samazināšanai, gan arī ieņēmumu palielināšanai. Šie priekšlikumi tikšot iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā piektdien, 20. novembrī. |