Citas ziņas sadaļā
Aicina parakstīt Eiropas Pilsoņu iniciatīvu par glifosāta aizliegšanu
Aldaru ieguldījums novērtēts
Reģistrēti jau 83 000 suņu - Latvijai Baltijā lielākais suņu reģistrs
LOSP: Lauksaimnieki satraukušies par nodokļu politikas, enerģētikas un KLP nākotni
LOSP: Vinjetes maksājumiem jānonāk Ceļu fondā un uz lauku ceļiem
2017.gada koks - parastā priede
"Gada dzīvotne 2017" - lauku sēta
LOSP atskats uz 2016.gada notikumiem lauksaimniecībā
Tik neprognozējami kā šogad, lauksaimniecībā sen nav gājis jeb biedrības "Zemnieku saeima" 2016.gada notikumu TOPS
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
NVO ziņasLOSP 23.marta Kopsapulce pieprasa valdības rīcību līdzvērtīgam pārējo Eiropas valstu lauksaimnieku atbalstamKrista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP)
29.03.2016 Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) Kopsapulce, kura apvieno vairāk par 90% lauksaimnieku un pārtikas ražotāju, pieprasa konkrētu valdības rīcību, lai nodrošinātu līdzvērtīgus ražošanas apstākļus ar pārējiem Eiropas Savienības (ES) lauksaimniekiem, un rezultātā arī līdzvērtīgas pārtikas cenas veikalos. Valdība savā deklarācijā ir apņēmusies: meklēt iespējas sniegt sabalansētu finansējumu lauksaimniekiem, lai, pieaugot ES fondu vienotajam platību maksājumam, saglabātu proporcionālu valsts atbalsta finansējumu. Tomēr pašreizējie budžeta plāni liecina par to, ka 2016.gadā atbalsta apjoms lauksaimniecības nozarēm no valsts budžeta ir samazinājies un sākot ar 2017.gadu, ES tiesību aktos atļautais atbalsta apjoms no valsts budžeta pagaidām vēl nav ieplānots. LOSP atgādina, ka ES tiesību akti paredz iespēju dalībvalstīm, piešķirt papildu valsts atbalstu atsevišķās nozarēs, lai, lauksaimnieki sākot ar 2016. gadu, izvairītos no pēkšņa un būtiska atbalsta samazinājuma, kā arī lai nodrošinātu līdzvērtīgus ražošanas apstākļus ar pārējiem Eiropas lauksaimniekiem. Turklāt šāds valsts atbalsta papildinājums Latvijas lauksaimniekiem ir būtisks, jo tiešo maksājumu līmenis Latvijā uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes joprojām ir zemākais ES un 2020.gadā tas varētu sasniegt tikai 75% no ES vidējā līmeņa. Īpaši svarīgs papildu atbalsts ir piena un cūkkopības nozarēm, kas visvairāk ir cietušas no nopietniem tirgus traucējumiem. Svaigpiena iepirkuma cena Latvijā ilgstoši ir zemākā ES. Cūkgaļas ražošanas apjoms ES ir pieaudzis, bet eksports ir ievērojami krities Krievijas eksporta tirgus zaudējuma rezultātā. Cūkgaļas tirgū izveidojusies situācija ar kritisku pārpalikumu un nepārtrauktu spiedienu uz cenām vienotajā ES tirgū. ES atvēlētais finansējums dalībvalstīm kompensē tikai nelielu daļu no lopkopības nozaru lauksaimnieku faktiskajiem zaudējumiem un nenodrošina līdzvērtīgus ražošanas apstākļus ar pārējiem Eiropas lauksaimniekiem, tādēļ dalībvalstīm ir dota iespēja piešķirt atbalstu no savas valsts budžeta, tomēr šobrīd mūsu valsts šādu iespēju nav ieplānojusi, kas rada pamatotas nozares turpmākas attīstības bažas. Tādēļ LOSP Kopsapulce aicina valdību un Saeimu paredzēt Latvijas budžetā papildu finansējumu 2016.- 2020.gadiem kā to atļauj Eiropas Savienības tiesību akti, un tas ir 2016.gadā papildus vismaz 21 miljons EUR un turpmākos gados līdz 2020.gadam papildus vidēji 32 miljoni EUR gadā. |