Citas ziņas sadaļā
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Par Eiropas piensaimnieka cienīgiem ieņēmumiem
Kooperatīvi piena ražotāju nākotnei. Kooperatīvu kopāsanākšana
Kooperatīvi piena ražotāju nākotnei. Saruna LLKA
Latvijas un Uzbekistānas lauksaimnieki turpinās sākto sadarbību
Ukrainas lauksaimnieki: Vizīte Latvijā bija aizraujoša
LLKC paraksta sadarbības līgumu ar Čerņigovas lauksaimniekiem
Vācu bioenerģijas jomas pārstāvji aicina sadarboties
Durvis vērs jauns lauku labumu veikals "Gardēdis"
KooperācijaSenā piena dziesma. Ar dažām jaunām skaņām. Tomēr jaunas melodijas vēl nav...Andris Miglavs, AgroPols
25.03.2010 Arī biznesa portāls "Nozare.lv" vēlējies dot savu ieguldījumu Latvijas piensaimniecības sektora stratēģisko neskaidrību apgaismošanā. Organizējot diskusiju par piensaimniecības nākotni. Un tomēr - ar skumjām jāatzīst, ka neko jaunu šī diskusija būtībā nav atnesusi. Arī biznesa portāls "Nozare.lv" vēlējies dot savu ieguldījumu Latvijas piensaimniecības sektora stratēģisko neskaidrību apgaismošanā. Organizējot diskusiju par piensaimniecības nākotni. Piena sektorā strādājošo saimniecisko vienību rīcība ir iracionāla. Tas izriet no I.Driksnas komentāra, ka līdztekus labajiem kooperatīviem (lasi - kas savu produkciju pārdod Rīgas piena kombinātam) ir arī kādi sliktie kooperatīvi (diemžēl atkal un atkal neviens no tiem netiek nosaukti vārdā - ir tikai nosacītais apzīmējums ļoti daudz kooperatīvu), "... kuri neizprotamu iemeslu dēļ pienu nepārdod pat par tādu pašu cenu un vēl augstāku, par kādu izved no valsts. RPK ir pietiekamas ražošanas jaudas, un ir neatlaidīgi strādāts pie eksporta tirgiem, un daudzi no tiem jau ir atvērti, bet pietrūkst produkcijas, ko eksportēt" . Nu dīvaini ir tie Latvijas uzņēmēji - negrib nopelnīt. Publiski atskaņotajā melodijā parādās jaunas skaņas - diskutējot par to, ka zemnieki nereti sūdzas par to, ka piena pārstrādes uzņēmumi par pienu samaksā nesamērīgi maz vai pat to nepieņem, piena pārstrādes uzņēmumi atzinuši, ka Latvijā ir problēmas ar saražotā piena kvalitāti. Piemēram, viens no Latvijas piena pārstrādes rūpniecības līderiem AS "Preiļu siers" valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts teicis, ka diemžēl ir zemnieki, kuri piena vietā nodod tikai nosaukumu - "piens, kas sastāv no ūdens un inhibitoriem": "... Esam runājuši gan ar Pārtikas un veterināro dienestu (PVD), gan ar ZM, taču pašlaik cīņa par piena kvalitāti Latvijā kļūst bezjēdzīga" . Un arī I.Driksna piekrita kolēģim, ka ne visi piena ražotāji ir vienādi godīgi. "Arī mums ir bijuši gadījumi, ka esam atteikušies no piegādātā piena kvalitātes dēļ". Latvijā labs (kvalitatīvs) piens it kā nav vajadzīgs ... Visai dīvainas sakarības izriet arī no dažādo diskusijas dalībnieku teiktā salīdzināšanas - I.Driksna šaubās, vai Pārtikas un veterinārajam dienestam ir vienāda attieksme pret visiem pārstrādātājiem, jo, lūk "... vienīgo uzņēmumu ciemā nevar aizvērt, jo sāksies sociālās problēmas." Netieši tā ir norāde, ka slikto pienu iepērk ne tikai kooperatīvi, un ne tikai izvešanai uz Lietuvu. Laikam sliktākais - nu jau vairāk nekā gads būs apritējis - kopš nav stratēgiska viedokļa (nerunāsim par lēmumu), kā izmantot gandrīz 6,5 miljonus EUR piena pārstrādes industrijas konkurētspējas stiprināšanai? Un varam saprast ministru, kam priekšā nolikts, no vienas puses - EK atzinums, ka piena sektora konkurētspējas stiprināšanai jāstiprina ražotāju grupas (un Latvijā saskaņā ar noteikumiem tieši PKS ir šie ražotāju grupu veidojumi), no otras puses - esošo lielindustrijas īpašnieku prasījumi pareizi dalīt biznesu - katram esot jānodarbojas ar savām lietām, ko tie labāk protot (un var jau saprast - valsts un ES līdzfinansējums īstenotajos attīstības projektos ir labs uzņēmumu vērtības paaugstināšanas avots. Bet vērtību jau nosaka pārdošanas darījumā...) Un tam visam apkārt un pa vidu - dažādu piena ražotāju un viņu veidoto struktūru nekonsekventā, ilgstošā un pretrunīgā attīstībā esošā vīzija par industrijas attīstības ceļu - kooperatīva vai kapitālistiska; masveida noname produkta ražošana vai augstas pievienotās vērtības nišas produkta; jauna uzņēmuma būvniecība vai esoša pārpirkšana un attīstība. Bet - varbūt - ja nebūtu šo iespējamo 6,5 milj. EUR publiskā finansējuma - lēmums jau sen būtu pieņemts??? |