Citas ziņas sadaļā
Latvija sekmīgi pārstāvējusi ES dalībvalstis FAO ģenētisko resursu komisijas 15.pastāvīgā sesijā
Baltijai un Somijai Krievijas sankciju dēļ pienākošās kompensācijas izķer manīgie itāļu piensaimnieki
Kazahstāna varētu aizliegt šprotu importu no Baltijas valstīm
Kažokzvēru audzēšanas aizliegums Nīderlandē ir spēkā
Projekts "Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalu upju monitorings un lauksaimnieku aptauja par vides aizsardzības jautājumiem"
EP deputāti aicina aizstāvēt Lietuvu pret Krievijas spiedienu
Neatrod piemērotāko Latvijas prezidentūras ES Padomē logo
Armands Krauze tikās ar COPA/COGECA ģenerālsekretāru Pekku Pesonenu
Agrovides demonstrējumi Latvijā palīdz lauksaimniekiem darboties prasmīgāk un videi draudzīgāk
ZM: Latvijai ir svarīga meliorācijas speciālistu pēctecība
Citi rakstaZSA: Vai tiešām saimniecībām vajadzēs jaunus reģistrācijas dokumentus?Lāsma Zuzāne, AgroPols
31.07.2009 Biedrības Zemnieku saeima (ZSA) biedri informē, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) dažviet zemniekiem par nederīgām atzīst uzņēmumu reģistrācijas apliecības, kurās norādīta uzņēmuma adrese vecajās administratīvi teritoriālajās vienībās, kas tagad pēc reformas ir mainītas. ZSA priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pauž savu viedokli: Valsts ieņēmumu dienests klaji ņirgājas par uzņēmējiem, pieprasot jaunas uzņēmuma reģistrācijas apliecības tādēļ vien, ka notikusi reforma, un nu ir novadu sistēma. Nevērtējot situāciju pēc būtības, radīts jauns birokrātisks apgrūtinājums. Kopš 1. jūlija visi neviļus esam padarīti par likumpārkāpējiem ar nederīgiem dokumentiem. Šķiet, ierēdņi iedomājušies, ka krīzes apstākļos uzņēmējiem joprojām nav nekā cita ko darīt, kā staigāt pa kabinetiem, tērēt savu laiku un naudu, lai kārtotu jaunus dokumentus. Kādu ļaunumu nodara uzņēmējs, uzrādot reģistrācijas apliecību, kurā jaunā novada vietā ir vecais rajona nosaukums? Jaunu dokumentu kārtošana šādā gadījumā būtu smieklīga un lieka. Juris Lazdiņš arī pauž bažas, ka šādā veidā institūcijas un ierēdņi mēģina attaisnot savu esamību, absurdi kalpojot burtam. Vēl aizvien valsts iestādēs turpinās formāla pieeja lietām, nespējot atšķirt nozīmīgo no mazsvarīgā. Uzskatu, ka valdības locekļiem būtu jātiekas ar viņu pakļautībā esošo iestāžu vadītājiem, lai izskaidrotu, ka uzņēmējdarbības veicināšana ir vienīgais veids, kā valstij iziet no krīzes. Katrs birokrātiskais apgrūtinājums uzņēmējiem samazina nodokļu samaksas apjomu valsts budžetā. Turklāt, ja ierēdņi kādu atrunu attiecībā uz dokumentāciju normatīvajos aktos nav paredzējuši reformas izstrādes laikā, tā steidzami jāiestrādā tagad un jāļauj uzņēmumiem mierīgi strādāt. Turpinot bezjēdzīgu birokrātiju, ārā no valsts ekonomiskās krīzes mēs netiksim, nešaubās J. Lazdiņš. Atgādinām, ka valstī kopš 2009. gada 1. jūlija, īstenojot Administratīvi teritoriālo reformu, pagastu un rajonu teritoriālās vienības ir aizstātas ar novadiem. |