Citas ziņas sadaļā
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti
Saeima pieņem 2017.gada valsts budžetu
Pret importa augļu un dārzeņu tirgotāju sāk kriminālprocesu par grāmatvedības dokumentu viltošanu
Par 211 tonnu graudu izkrāpšanu no zemnieku saimniecībām un privātpersonām aizturētas četras personas
Jaunumi ekonomikā"SEB banka": Lielākie deflācijas draudi ir ražotājiemElīna Pankovska, Leta-Nozare
09.10.2009 Lielākie deflācijas draudi ir ražotājiem, kam cenu un citu izmaksu optimizēšanas iespējas ir izsmeltas, uzsver "SEB bankas" eksperts Dainis Gašpuitis. Tomēr nu jau ilgstoši novērotā ražotāju cenu deflācija eksporta produkcijai ļauj spriest, ka eksportētāji ar to tiek galā samērā veiksmīgi. Lielākie deflācijas draudi ir ražotājiem, kam cenu un citu izmaksu optimizēšanas iespējas ir izsmeltas, uzsver "SEB bankas" eksperts Dainis Gašpuitis. Tomēr nu jau ilgstoši novērotā ražotāju cenu deflācija eksporta produkcijai ļauj spriest, ka eksportētāji ar to tiek galā samērā veiksmīgi. Kā prognozē eksperts, mazināsies sezonālo faktoru ietekme, tomēr ekonomikā valdošie procesi turpinās spiest cenu līmeni uz leju. Ar katru turpmāko mēnesi arvien vairāk būs jūtama algu korekcijas, īpaši sabiedriskajā sektorā, un citu reformu sekas. Nākamajā mēnesī negatīva inflācija būs vērojama arī gada griezumā. Kopējais cenu līmenis kritīsies arī nākamgad. Savas korekcijas noteikti viesīs gaidāmās nodokļu izmaiņas. Eksperts atgādina, ka cenu un algu samazināšana ir Latvijas izvēlētais iekšējās devalvācijas ceļš, lai atgūtu savu konkurētspēju un nodrošinātu uz eksportu balstītu izaugsmi. Cenu kritums ļauj daļēji kompensēt krītošo pirktspēju un saglabāt aktivitāti un spiež uzņēmējus meklēt, kā optimizēt izmaksas. Ļoti būtiski ir tas, ka izmaksas netiek primāri optimizētas uz atalgojuma rēķina, tajā paša laikā saglabājot cenu līmeni, bet meklēta optimizācija arī citās saimnieciskās darbības funkcijās, uzsver Gašpuitis. Pozitīvi būtu sagaidīt arī krasāku pakalpojumu cenu samazinājumu. Tādēļ deflācija kopumā nav vērtējama izteikti negatīva, jo Latvijas gadījumā tai nav priekšnoteikumi būt ilglaicīgai. Kā ziņots, šā gada septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada septembri, patēriņa cenas Latvijā palielinājušās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Preču cenu vidējais līmenis septembrī nemainījās, bet pakalpojumu - palielinājās par 1,8%. Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis septembrī, salīdzinot ar šā gada augustu, samazinājies par 0,2%. Precēm cenas palielinājušās par 0,1%, bet pakalpojumiem - samazinājušās par 1%. 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 6,7%. Šī gada augustā, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 1,8%. Precēm gada inflācija Latvijā augustā bija 0,8%, bet pakalpojumiem - 4,5%. Pagājušā gada septembrī, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis bija palielinājies par 1,1%. Savukārt gada inflācija pagājušā gada septembrī bija 14,9%, tai skaitā patēriņa cenas precēm pieauga par 14,5%, bet pakalpojumiem - par 15,9%. |