Citas ziņas sadaļā
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti
Saeima pieņem 2017.gada valsts budžetu
Pret importa augļu un dārzeņu tirgotāju sāk kriminālprocesu par grāmatvedības dokumentu viltošanu
Par 211 tonnu graudu izkrāpšanu no zemnieku saimniecībām un privātpersonām aizturētas četras personas
Jaunumi ekonomikāCSP dati par valsts budžeta deficīta un parāda 2009.gada oktobra notifikācijas rezultātiemVija Veidemane, Centrālā statistikas pārvalde
18.10.2009 Saskaņā ar valsts budžeta deficīta un parāda 2009. gada oktobra notifikācijas[1] rezultātiem, kuri sagatavoti atbilstoši Eiropas kontu sistēmas EKS95 metodoloģijai, vispārējās valdības sektora budžeta deficīts 2008. gadā sasniedza 672,4 milj. latu jeb 4,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vispārējās valdības sektora parāds - 3181,4 milj. latu jeb 19,5% no IKP. Salīdzinājumā ar Finanšu ministrijas 2008.gada pārskata datiem par valsts konsolidētā kopbudžeta izpildi, kas uzrādīja vispārējās valdības sektora budžeta deficītu 539,4 milj.latu jeb 3,3% no IKP, budžeta deficīts pēc EKS95 metodoloģijas bija par 133,0 milj.latu jeb 0,8% no IKP lielāks. Būtiskākās korekcijas, kas ietekmējušas šo starpību, ir: - korekcijas saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) - 63,2 milj.latu jeb -0.4% no IKP; - korekcijas prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) + 46,3 milj.latu jeb 0.3% no IKP; - nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (informācijas avots - Finanšu ministrijas aprēķins) - 46,1 milj.latu jeb -0.3% no IKP; - uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kontrolēto un finansēto komersantu bilance (CSP dati) - 45,4 milj.latu jeb -0.3% no IKP; - Dienvidu tilta būvniecības izdevumi (Rīgas Domes dati) - 41,5 milj.latu jeb -0.3% no IKP. Vispārējās valdības sektora parāda apjoms 2008. gadā gandrīz trīs reizes pārsniedza 2005.gada parāda līmeni un sasniedza 3181,4 milj. latu jeb 19.5 % no IKP. Centrālās valdības sektora parāds pirms konsolidācijas starp apakšsektoriem bija 3871,2 milj.latu, pašvaldību sektora parāds - 668.8 milj.latu, sociālās apdrošināšanas fonda sektora parāds - 0.7 milj.latu. 2009. gada oktobra notifikācijas aprēķinos ir izmantoti Finanšu ministrijas, Valsts kases, Ekonomikas ministrijas un Centrālās statistikas pārvaldes dati. ES Statistikas birojs Eurostat ar informāciju par visu ES dalībvalstu 2009. gada oktobra notifikācijas rezultātiem nāks klajā 22.oktobrī. [1] Valsts budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas (EK) Nr. 479/2009 prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā - līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, t.i., plānotā un faktiskā valsts budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3.0% un valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60.0%. Centrālā statistikas pārvalde |