Citas ziņas sadaļā
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Gads ar samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem: pirmie rezultāti
Saeima pieņem 2017.gada valsts budžetu
Pret importa augļu un dārzeņu tirgotāju sāk kriminālprocesu par grāmatvedības dokumentu viltošanu
Par 211 tonnu graudu izkrāpšanu no zemnieku saimniecībām un privātpersonām aizturētas četras personas
Jaunumi ekonomikāFinanšu ministrijas komentārs par valsts ārējo tirdzniecībuAleksis Jarockis, LR Finanšu ministrija (FM)
10.02.2010 2009. gada decembrī, salīdzinot ar 2008. gada decembri, eksports pieauga par 4,4%. Pēc ievērojama krituma 2009. gada pirmajā pusē eksports gada otrajā pusē sāka pakāpeniski atgūties, decembrī pirmoreiz uzrādot kāpumu gada griezumā. Atsevišķi nozares rādītāji pēdējos 2009. gada mēnešos liecina par Latvijas eksportētāju konkurētspējas atjaunošanos, ko daļēji var skaidrot ar cenu un izmaksu kritumu iekšzemē un jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Savukārt imports 2009. gada decembrī, salīdzinot ar 2008. gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 27%. Lai arī imports vēl arvien krīt, krituma tempi samazinās, salīdzinot ar krituma tempiem gada sākumā. 2009. gada decembrī, salīdzinot ar 2008. gada attiecīgo periodu, eksporta kāpumu galvenokārt noteica koka un tā izstrādājumu, minerālproduktu, metālu, sauszemes transporta līdzekļu, elektroierīču un elektroiekārtu eksporta pieaugums. Savukārt tikai graudaugu kultūru imports pieauga, bet lielāko kritumu sasniedza sauszemes transporta līdzekļu, mehānismu un mehānisko ierīču un mēbeļu imports. Ņemot vērā eksporta tendences, sagaidāms arī turpmāks pakāpenisks rādītāju uzlabojums 2010. gadā. Savukārt importa apjomu dinamika lielā mērā būs atkarīga no iekšējā tirgus konjunktūras patērētāju rīcībā esošajiem ienākumiem, uzkrājumu apjoma un patērētāju konfidences par nākotnes ienākumu līmeni. |