AgroPols

Šodien atvadījāmies no Agitas Pāvules

Andris Miglavs, AgroPols
02.05.2019

Ziepniekkalna kapi. 2019. gada 2.maijs. 12:00. Pavasarīgi rudenīga diena. Kontrasts pēc iepriekšējās versmīgās pavasara saulaini zilās debess. Sākas atvadu saruna ar Agitu Pāvuli. Mūsu AgroPola kolēģi divu gadu ilgumā. 2003.un 2004.gadā mums bija iespēja nepastarpināti ikdienā strādāt kopā ar Agronomi un Cilvēku. Agronomi, kas tāda bija ne tikai pēc izglītības, un darbības jomas. Arī pēc pārliecības un rīcības vadmotīva. Kas arī pēc aktīvi saimnieciskās darbības beigšanas, par spīti visiem ārējiem apstākļiem un to nemitīgajai maiņai, saglabāja spēju izglītojoši un izzinoši sarunāties ar visu Latvijas agronomu saimi. Ražība un Agita kļuva par nedalāmiem jēdzieniem nu jau 30 gadu ilgumā. Kādu brīdi arī zem AgroPola lietussarga un Agropola ietvaros. Katru mēnesi Latvijas agronomu sabiedrībai pastāstot kaut ko jaunu un darbā noderīgu. Agronomi, kas bija Latvijas agronomu sabiedrības sirds siltuma nesēja. Cilvēku, kas spēja sadarboties ar cilvēkiem tā, ka, par viņu piedomājot un runājot, apziņa piepildās tikai ar labām sajūtām un tām atbilstošiem epitetiem. Takts un neatlaidība. Mērķtiecība un labestība. Pateicība un iejūtība. Aizrautība un uzņēmība. Ikdienas rīcībā un saskarsmē. Cilvēku, par kuru piedomājot, Tu pat atcerēties nevari nevienu konfliktu, pat tā iespējamību ne. Ar kuru ir interesanti sarunāties - un ne tikai par agronomiju. Arī šodien tā bija siltas un draudzīgas sarunas sajūta. Pēdējās klātienes sarunas sajūta. Un tik ļoti gribas ticēt, ka viņas aizrautība agronomijas zināšanu koncentrēšanā un izplatīšanā nebija vajadzīga tikai viņai savas dzīves piepildījumam. Ka viņas nesto pārņems cits Agronoms. Un - arī Cilvēks.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana