Laidiens no arhīva:

Ražība

Cūku ciltsdarba aktualitātes

Dzintars Veide, AgroPols
20.12.2004

Pievienotie dokumenti

cuki.doc
cuki.doc
Cūkgaļas ražotājiem šķirnes uzturēšana it kā vairs nav svarīga, jo viņi strādā ar krustojumiem. Bet, lai varētu veiksmīgi ražot, svarīgs ir heterozes efekts un citas pozitīvās īpašības, kas piemīt krustojuma dzīvniekiem, piemēram, izturība, stresa stabilitāte u. c. Tāpēc mums vajadzīgas atsevišķas šķirnes, kurās selekcionējam pārējās. Tagad ir divas galvenās šķirnes, kuras esam izvēlējušies mātes šķirnēm: Landrases un Jorkšīras. Cūkkopībā vērtē mātes un tēva šķirnes, kuras krustojot visbeidzot saplūst nobarojamajā cūkā. Protams, sivēnmāšu vajadzīgs daudz lielākā skaitā nekā tēva šķirņu dzīvnieku. Tāpēc šķirnes saimniecībās ar aptuveni 3000 Landrases sivēnmāšu un 1500 Jorkšīras sivēnmāšu no abām minētajām šķirnēm iegūst krustojuma cūciņu, kas nepieciešama ražojošām gaļas cūku saimniecībām.
Gaļas ražotāju sadarbība ar šķirnes saimniecībām
Gaļas ražotājiem ir divi varianti. Viņi no šķirnes saimniecības var nopirkt Landrases tīršķirnes sivēnmāti, kas ir garāks nobarojamo cūku iegūšanas ceļš, taču mazliet lētāks. Tā dara lielākās saimniecības, kur paši šīs sivēnmātes sakrusto ar pretējās šķirnes kuili. Līdz ar to gadā iegūst sešas septiņas krustojuma cūciņas, kuras būs nākamās sivēnmātes, proti, ja sivēnmātei gadā ir 20 sivēni, no kuriem puse cūciņas, visas nekļūs par labām sivēnmātēm. Tātad - nopērkot vienu tīršķirnes cūciņu no šķirnes saimniecības, gaļas ražošanas saimniecība savukārt iegūst sešas krustojuma cūciņas.
Ātrāku rezultātu dod otrs variants - nopērkot šķirnes saimniecībā pašu krustojuma cūciņu. Pašlaik vairāk izmanto šo veidu. Iespējams, lielai saimniecībai tas pat nav izdevīgi. Tomēr daudz kas atkarīgs no cūkgaļas cenas tirgū, tāpēc ātro ražošanu pagrūti izteikt naudā.
Latvijā populārākais nobarojamo cūku audzēšanas veids ir tā dēvētais Somijas variants jeb atpakaļkrustošana, kad vēlreiz izmanto Landrases vai Jorkšīras kuili. Vēl viens veids ir Djurokas, Hempšīras, Pjetrenas tīršķirnes kuiļi. Šīs šķirnes ir pieejamas šķirnes saimniecībās, bet ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacijās (CMAS) - šo kuiļu bioprodukts. Piemēram, daudzi zemnieki izmanto mūsu Cūku ciltsdarba centra (CCC) mākslīgās apsēklošanas staciju.
Pagaidām nevaram apgādāt valsts iekšējo tirgu
Mūsu Ciltsdarba centra mērķis ir izmantot savas šķirnes saimniecības, jo pēdējos gados aptuveni 60 kuiļus esam iepirkuši Dānijā, Zviedrijā, Somijā. Šobrīd mūsu zemnieku pieprasījumu pēc labām šķirnes sivēnmātēm varam ne tikai apmierināt, bet reizēm labas vaislinieces paliek pāri. Latvijas cūku audzētāju asociācija lēš, ka Latvijā būtu jānobaro aptuveni 600 tūkst. cūku, lai pašu cūkgaļas pietiktu valsts iekšējam patēriņam. Tas nozīmē, ka mums no šī skaita vajadzētu 10% sivēnmāšu, - tik daudz valstī nav. Pēc Lauksaimniecības datu centra ziņām, šāgada 10. novembrī Latvijā reģistrēta 26721 sivēnmāte. Taču praksē pārliecināmies, ka sivēnmāšu tomēr ir vairāk, nekā uzrāda oficiālā informācija.
Pieteikumi Latvijas baltās cūkas ES atbalstam
Bijām paredzējuši, ka pieteikumus iesniegs par aptuveni 500 cūkām, bet iznāca vairāk - 600 cūku. Sešas ir mūsu pašu šķirnes saimniecības - SIA Avoti, Druva, Latgale, Zemgale, Saktas, Sēļi. Pieteicām arī vaislas jauncūkas. Cik zināms, dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanas programmai ES fonds ir kopīgs, tāpēc ceram, ka ES atbalsta naudu saņems visi cūku īpašnieki, ko CCC apstiprināja kā Latvijas baltās tīršķirnes cūkas turētājus.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana