Agro-Ekonomika

Jaunākais Latvijas, Eiropas un pasaules svaigpiena tirgū

Andris Miglavs, AgroPols
22.10.2010

Normāli un starptautiski pieejamā piena iepirkuma cenu statistika rāda situāciju ar pat vairāk nekā pusotru mēnesi ilgu robu. Tāpēc AgroPols piedāvā orientējošo īstermiņa piena tirgus novērtējumu, kas atvasināts no iknedēļas Hanoveres biržas sviesta un SVP cenu ziņojumiem un ievērojot Latvijas orientējošās pārstrādes maržas un deficītu līdz normālajai cenai.


I Jaunākais Latvijas svaigpiena tirgū

1.1. Iknedēļas informācija

Normāli un starptautiski pieejamā piena iepirkuma cenu statistika rāda situāciju ar pat vairāk nekā pusotru mēnesi ilgu robu. Tāpēc AgroPols piedāvā orientējošo īstermiņa piena tirgus novērtējumu, kas atvasināts no iknedēļas Hanoveres biržas sviesta un SVP cenu ziņojumiem un ievērojot Latvijas orientējošās pārstrādes maržas un deficītu līdz normālajai cenai.
Ievērojot apstākli, ka Latvijas piena industrijas neefektivitātes marža ir tik liela- gan iespējamas iknedēļas novirzes kādu Ls 5 par tonnu robežās. Tomēr ieskatu par pašu jaunāko pasaules tirgus projekciju uz Latvijas apstākļiem šis grafiks sniedz.  


AgroPola aprēķināts un veidots grafiks pēc www.clal.it un www.milkprices.nl datiem un LTO idejas. Dati atjaunoti 18.10.2010

Orientējoši vērtējot pašreizējo piena iepirkuma cenu attīstību, šķiet izaugsme pierimusi. Un septembra ziņotā vidējā cena netiks pārsniegta.  

AP redakcija, 18.10.2010

1.2. Mēneša cenas

Ja iepriekšējā grafikā ir mūsu aprēķinātā projicētā cena, tad šeit jau izmantotas oficiāli reģistrētās vidējās Latvijas svaigpiena iepirkuma mēneša vidējās cenas.

Šajā grafikā "faktiskā vidējā cena" (sarkanā līkne) ir tā, ko ziņo pircēji statistikas dienestam, tas ir - cena par reālo pienu, nerēķinoties ar to, ka dažādos mēnešos iepirktais piens ir ar dažādu piena tauku un olbaltumvielu saturu - tātad faktiski atšķirīgu izejvielas reālo vērtību.

Tomēr piena cenu tirgū ietekmē divi apstākļi - tirgus reālās svārstības un arī piena saturs pēc olbaltumvielām un taukiem. Protams, arī piena kvalitāte un piegāžu apjoma un teritoriālā struktūra, tomēr tie šajā analīzē pieņemti kā laikā salīdzinoši maz mainīgi.

Tāpēc grafikā ir otra (zilā) līkne - vid. cena, standartizēta uz vienādu piena satura pamatsastāvdaļu līmeni - tauki - 4,2%, bet olbaltumvielas - 3,4%. Šis ir standarts, ko izmanto Nīderlandes LTO analītiķi starptautiskajos piena cenu salīdzinājumos. Esam nokoriģējuši Latvijas faktisko cenu uz šo standartizēto saturu, izmantojot izejvielas satura elementu cenu novērtējumu. 

Protams, atšķirības it kā nav būtiskas, jo Latvijā slauktā piena satura rādītāji ir tuvi LTO standartam. Un tomēr - varam redzēt, ka faktiskie piena satura rādītāji Latvijā aizvadīto 6 mēnešu laikā atkal ir pasliktinājušies, ko apliecina tas, ka standartizētā satura cena kopš rudens ir augstāka nekā faktiskā cena, kaut iepriekšējos 6 mēnešos tā bija zemāka. Kaut kas ar to piena ražošanas atdevi ir gājis greizi - laikam taču dīvainā vasara ar savu izkaltušo zāles barību savu iespaidu atstājusi...  

Bet tagad vēl esam pievienojuši arī zaļu līkni - "sapņu pierēķināto cenu".

Tā rēķināta, pieņemot, ka viss Latvijas piens tiktu pārstrādāts sausajā vājpienā un sviestā un par tiem varētu dabūt par 50 EUR/t samazinātas produktu Hanoveras biržas cenas. Un ko redzam?  
Patiesībā tā ir  ekonomiska katastrofa!!! 
Kopš maija Latvijas piena sektors atkal iegāzies sev raksturīgajā konkurētnespējas bedrē. Ja vēl martā industrija spēja (gribēja?) samaksāt ap 90% no cenas, ko varētu iegūt visvienkāršāko industriālo produktu - sviesta un sausā  vājpiena tirgū (pēc Hanoveras biržas cenām), tad kopš maija šis līmenis jau nepārsniedz 75%. Zaudējumi vismaz Ls 50 par tonnu pārdotā svaigpiena. Reizinām to ar aptuveni 500 000 tonnu gada pārdevuma apjomu  - iegūstam neiegūto peļņu vismaz 25 miljonu Ls apjomā. 
Un lai  kāds vēl saka, ka mūsu piena industrija ir konkurētspējīga.

AgroPola aprēķināts un veidots grafiks pēc www.clal.it, www.milkprices.nl un CSP datiem un LTO idejas. Dati atjaunoti 15.10.2010

AP redakcija, 18.10.2010

2. Iknedēļas jaunumi pasaules tirgos

Svaigpiena cena ļoti cieši saistīta ar tā galveno satura daļu industrializēto produktu vērtību pasaules tirgos. Un mēs visi zinām, ka jaunākās pārmaiņas sausā vājpiena (SVP) un sviesta tirgos signalizē par iespējamām pārmaiņām arī Latvijas svaigpiena iepirkuma tirgū.


AgroPola aprēķināts un veidots grafiks pēc circa.europa.eu un www.clal.it datiem. Dati atjaunoti 18.10.2010
Bez īpaši nozīmīgām pārmaiņām...
AP redakcija, 18.10.2010


AgroPola aprēķināts un veidots grafiks pēc
www.clal.it datiem. Dati atjaunoti 18.10.2010
Arī sviesta pasaules tigus bez nozīmīgām svārstībām.
AP redakcija, 18.10.2010

3. Svaigpiena iepirkuma cenu starptautiskais salīdzinājums

Mēs neesam vieni nedz uz pasaules, nedz, vēl jo vairāk, ES koptirgū. Tādēļ, lai vērtētu, kā jūtas mūsu industrija uz kopējā fona, noderīgi ir paraudzīt, kā veicas citās valstīs.

3.1. Faktiskās vidējās cenas


AgroPola veidots grafiks pēc circa.europa.eu datiem. Dati atjaunoti 15.10.2010
Izejot no piena tirgus krīzes, lietas tomēr atgriežas īstajās vietās. Tajā skaitā piena ražotāju tirgus pozīcijas Baltijā. Igaunija pilnībā atguvusi stabilas Baltijas līderpozīcijas. Lietuva atgriezusies Baltijas (un visas ES-27) autsaidera lomā (mierinājumam - ES tagad ir vēl arī Rumānija, kas vienīgā mūs spēj pārspēt atpalicībā). Tomēr arī Latvija nevēlas dienvidu kaimiņu pamest šajā pozīcijā savrupībā. Un septembrī tas jau izdevies. Tirgus cenu konverģence tuvējā reģionā bijusi vien īslaicīga parādība.  
AP redakcija, 18.10.2010


AgroPola aprēķināts un veidots grafiks pēc www.milkprices.nl datiem. Dati atjaunoti 15.10.2010
Vērtējot piena iepirkuma cenas pēc LTO metodoloģijas (uz 4,2% tauku un 3,2% olbaltuma standartizētu pienu), skumjā ziņa, ka Latvija tomēr praktiski saglabā savas pēdējā ešelona pozīcijas Baltijas valstu tirgus telpā - starpība no Lietuvas nudien nav liela. Un vēl - šīs līknes liecina, ka Latvijas un Lietuvas svaigpiena tirgi ir praktiski integrējušies.  Atšķirībā no Igaunijas tirgus, kas ir tuvāks pārējās ES tirgus koptelpas tendencēm.
AP redakcija, 18.10.2010


AgroPola veidots grafiks pēc circa.europa.eu datiem. Dati atjaunoti 15.10.2010
Divos mūsu tuvākajos lielajos tirgos piena cenas pēdējos mēnešos attīstījušās atšķirīgos virzienos - Zviedrijā tās pieaugušas straujāk kā ES vidēji, bet Polijā tās pat samazinājušās. Mūsu agrāk izteiktais optimistiskais vērtējums, ka poļiem krīzes laikā kaut kā vēl labāk izdevies ieintegrēties ES piena tirgū, iespējams, izrādījies pārsteidzīgs ...

Latvijas cenas uz šī fona izskatās visbēdīgāk.
AP redakcija, 15.10.2010


AgroPola veidots grafiks pēc circa.europa.eu datiem. Dati atjaunoti 15.10.2010
Latvijas piena cenas, protams, ir pastāvīgi būtiski zemākas par Rietumeiropas valstu piena iepirkuma cenām. Tomēr varam vērot, ka pēdējo mēnešu laikā pēc cerīgā pieauguma Latvija atkal sāk būtiski atpalikt - gan no ES-25 vidējā, gan, īpaši - no atsevišķu Rietumeiropas valstu iepirkuma cenu līmeņiem - par Nīderlandi un Itāliju pat nerunājot. No ES-25 līmeņa mūs šķir jau veseli 25%...  Arī attiecībā pret Vāciju šī starpība ir pieaugusi, kaut tā ir mazāka.

Ja mums būtu kvalitatīvāks piens un organizētāki piena ražotāji....
AP redakcija, 18.10.2010


AgroPola veidots grafiks pēc circa.europa.eu datiem. Dati atjaunoti 15.10.2010

Vidējās piena iepirkuma cenas pārmaiņas pēdējo 12 mēnešu laikā noritējušas ar vienādiem vektoriem visā ES tirgū, ko raksturo visu 3 ES vidējo rādītāju pārmaiņu līknes. Tomēr skaidri parādās, ka vecākās dalībvalstis no krīzes atkopjas straujāk - skatīt cenu attīstību kopš aprīļa.
Latvija no šī tirgus nav atšķīrusies ar ko citu kā vien amplitūdu - kritums bijis nozīmīgi dziļāks un atkopšanās temps vislēnākais. Par mums zemākā reģistrētajā vidējā cenu līmenī ir vienīgi Rumānija un Lietuva.
AP redakcija, 16.10.2010

3.2. Piena satura un cenas līmeņa saikne Baltijā


AgroPola aprēķināts un veidots grafiks pēc CSP datiem un LTO idejas. Dati atjaunoti 15.10.2010
Arī Igaunijā, tāpat kā Latvijā - faktiskie piena satura rādītāji aizvadīto 6 mēnešu laikā salīdzinoši ir pasliktinājušies. To apliecina tas, ka standartizētā satura cena ir paaugstinājusies straujāk nekā faktiskā fiziskā piena cena. 
AP redakcija, 18.10.2010


AgroPola aprēķināts un veidots grafiks pēc CSP datiem un LTO idejas. Dati atjaunoti 15.10.2010
Atšķirīga reālā satura cenas attīstības tendence bijusi Lietuvā. Ja dati ir korekti - visa gada garumā faktiskā cena pakāpeniski pazeminājusies, atbilstoši piena satura "liesēšanai". To parāda tas, ka standartizētā satura cena ir pat nedaudz paaugstinājusies, atšķirībā no faktiskā fiziskā piena cenas. Kur vasaras beigās, pārejot uz ziemas ēdināšanu, strauji uzlabojies piena efektīvais saturs.  
AP redakcija, 18.10.2010

3.3. Starptautiskais salīdzināma satura svaigpiena cenu salīdzinājums


AgroPola aprēķināts un veidots grafiks pēc circa.europa.eu un www.milkprices.nl datiem. Dati atjaunoti 15.10.2010
Analizējot dažādu lielāko Eiropas piena koncernu ietvaros piemēroto svaigpiena iepirkuma cenu, varam ievērot atšķirīgas tirgus stratēģijas - Vācijas Nordmilch aizvadīto 12 mēnešu laikā nav pieļāvis dziļas cenu svārstības, kamēr Nīderlandes Campina un Francijas Danone ir kādā asākā veidā reaģējuši uz tirgu, kopumā saviem piena piegādātājiem piedāvājot augstāku samaksu. Redzams, ka Latvija šajā situācijā nav spējusi tirgum diktēt savus noteikumus vai to vispār kādi ietekmēt. Tā vienkārši ar  lielu atpalicību sekojusi līderu vidējam līmenim, piemēram - Nordmilcham un Arlai. Uz mirkli gada sākumā Latvijas cenas bija spējušas pietuvināties abiem nosauktajiem lielpircējiem, bet tagad jau atkal sākam bezcerīgi atpalikt. Mūsu (arī Lietuvas un daļēji - arī Igaunijas) piena sektora neefektivitātes jau nekur nav palikušas...
AP redakcija, 18.10.2010


AgroPola aprēķināts un veidots grafiks pēc
circa.europa.eu un www.milkprices.nl datiem. Dati atjaunoti 15.10.2010

Novērtējot Latvijas svaigpiena cenas uz pasaules fona, izmantojām standartizētā satura piena cenas lielākajos pasaules tirgus cenu veidošanās reģionos. Latvijā tās pastāvīgi ir bijušas nozīmīgi zemākas ne tikai par ES lielākajiem piena tirgus reģioniem, bet arī par Okeānijas un ASV cenām. Un janvārī šajā jomā notikusī konverģence ir bijusi īslaicīga.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana