Citas ziņas sadaļā
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Ekonomikas attīstība Latvijas valstpilsētās un reģionu "lauku teritorijās"
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Agro-EkonomikaLauksaimniecības skaitīšana vēsta: lauksaimnieciskā ražošana aizvadītajā desmitgadē ir bijusi visnotaļ straujā izaugsmēAndris Miglavs, AgroPols
22.05.2011 Latvijas Centrālā statistikas pārvalde nākusi klajā ar pagājušā gadā veiktās lauksaimniecības skaitīšanas sākotnējiem rezultātiem. Galvenās ziņas - lauksaimnieciskā ražošana aizvadītajā desmitgadē ir bijusi visnotaļ straujā izaugsmē, tā kļuvusi biznesorientētāka, un cilvēku darbu taupošāka. Centrālā statistikas pārvalde (CSP) 2010. gadā veica lauksaimniecības skaitīšanu un lauksaimnieciskās ražošanas metožu aptauju. Lauksaimniecības skaitīšanā iekļautās lauku saimniecības izvēlētas no CSP Statistiskā lauku saimniecību reģistra, ņemot vērā ekonomisko aktivitāti un specializāciju. Saimniecības ekonomisko aktivitāti raksturo standarta izlaide (SI). Augkopības vai lopkopības ražošanas nozares vienības standarta izlaide ir no viena lauksaimniecības kultūras hektāra vai vienas lauksaimniecības dzīvnieku vienības iegūtās produkcijas vērtība, novērtēta attiecīgā reģiona cenās un izteikta eiro. Lauksaimniecības skaitīšanā tika iekļautas visas lauku saimniecības, kurām SI lielāka par 70 eiro. 2010. gada lauksaimniecības skaitīšanā apsekoja 91,7 tūkst. lauku saimniecības, tas ir 86,8% no visām Latvijas ekonomiski aktīvajām lauku saimniecībām, kuras apsaimniekoja 98,2% izmantotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ). Skaitīšanas rezultātā tika iegūta informācija par 88,8 tūkst. lauku saimniecību jeb 96,9% no apsekotajām saimniecībām, no kurām 83,1 tūkst. jeb 93,8% saimniecību 2010. gadā nodarbojās ar lauksaimniecisko ražošanu vai uzturēja zemi labā lauksaimniecības un vides stāvoklī. Savukārt 5,5 tūkst. jeb 6,2% no aptaujātajām lauku saimniecībām zemi bija iznomājušas, pārdevušas vai nenodarbojās ar lauksaimniecisko ražošanu. Par 2,9 tūkst. lauku saimniecību jeb 3,1% informācija netika iegūta, jo respondenti netika sastapti vai atteicās sniegt informāciju. Savukārt nodarbināto skaits lauksaimniecībā šajā pašā laika posmā samazinājies par 18,1%. Skaidri redzama saimniecību palielināšanās tendence - 2010. gadā vidēji vienā lauku saimniecībā apsaimniekoja 33,8 hektārus zemes, kas ir par 8,3 hektāriem jeb 32,5% vairāk nekā 2007. gadā. Līdzīgas izmaiņas vērojamas arī lopkopībā - vidējais ganāmpulka lielums vienā liellopu audzētāju saimniecībā 2010. gadā bija 11,2 liellopi, tai skaitā 4,9 slaucamās govis. Salīdzinot ar 2007. gadu, liellopu ganāmpulks vienā saimniecībā ir palielinājies par 2,8 dzīvniekiem jeb 33,2%, bet slaucamo govju skaits pieaudzis par 0,7 dzīvniekiem jeb 17,4%. Vidējais cūku ganāmpulka lielums vienā cūkkopības saimniecībā bija 20,1 dzīvnieks, kas ir par 5,9 dzīvniekiem jeb 41,6% vairāk nekā 2007. gadā. Savukārt lauksaimniecībā nodarbināto skaits četru gadu laikā samazinājies gandrīz par piektdaļu - pastāvīgi nodarbināto skaits lauksaimniecībā 2010. gadā bija 183,5 tūkstoši, kas ir par 18,1% mazāk kā 2007. gadā. |