Citas ziņas sadaļā
Procesi piena tirgū: cenu straujais kāpums ir beidzies
Ekonomikas attīstība Latvijas valstpilsētās un reģionu "lauku teritorijās"
Dabasgāzes patēriņa zīmīgākās pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģijas patēriņa struktūras pārmaiņas Latvijas Energobilancē 2022
Enerģētikas nozare Latvijas Energobilancē 2022
Nu kāpēc mums ar Elektrum atkal tā?
Inčukalna krātuvē gāzes apjomi ir lielākie pēdējo 6 gadu laikā
Latvijas energobilance 2022
Stratēģijas izstrāde noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstībai Latvijā
Noturīgas un multifunkcionālas piena nozares attīstība Latvijā: izaicinājumi un risinājumi
Agro-EkonomikaKatrs neveselais Latvijas iedzīvotājs ietekmē valsts budžetuAnderss Beverens, AgroPols
15.08.2019 Saiteej.uz/tqmmAgnese Dagile, Ekonomikas padomniece Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā, ir uzrakstījusi rakstu ar gana skaļu virsrakstu "Katrs neveselais Latvijas iedzīvotājs ietekmē valsts budžetu" It kā nopietna cilvēka nopietns raksts. Ar būtībā neapstrīdamu patiesību jau virsrakstā - slims cilvēks nestrādā, nerada vērtību, no kā valsts paņem kādu nodokli, un vēl valsts vismaz daļēji apmaksā ārstēšanos.
Bet ko patiesībā pasaka autore?
Ka cilvēki ir vien ekonomikas kategorija "darbaspēks"? Šādam viedoklim ir tiesības uz pastāvēšanu. Bet tad esam konsekventi, un skatām šo jautājumu līdz galam no šā skatupunkta.
Pateikt, ka galvenie iemesli "iedzīvotāju sliktajai veselībai patiešām ir zems publisko izdevumu līmenis veselības aprūpei un neveselīga dzīvesveida izvēle"? Bet tad kurš tomēr ir galvenais?
Pateikt, ka veselības aprūpei vajag vairāk naudas? Labi, bet kurai sabiedrības vajadzībai to atņemt, tad pasakām taču to. Lūdzu!! Nav ko teikt - tad nevajag pļurkstēt par vairāk naudas vajadzību.
Pateikt, ka vajag arī reformas? Tad pasakiet arī konkrēti, kādas Jūsuprāt reformas vajag. Citādi mēs te veselības reformā dzīvojam jau vismaz 15 gadus...
Varbūt tomēr ir laiks pateikt, ka tāpat kā nekad nepietiks naudas uzturēt automašīnu jaunas stāvoklī, ja to regulāri dauzīsi un ekspluatēsi konstrukcijā neparedzētām darbībām, nepietiks naudas veselības aprūpei, ja cilvēks pats dara tik daudz, lai savu veselību un darbotiesspēju pazaudētu. Un ja vēl viņam pašam par to nav jāmaksā...
Varbūt vajag vienkārši godīgi pateikt, ka veselības pakalpojumam jāmaksā tik, cik tas reāli maksā? Un, ka to tad varēs atļauties tas, kam būs kas par to samaksā - pats? ģimene? darbadevējs īpaši vērtīgam darbiniekam? apdrošinātājs? valsts nabagu fonds tiem, kas paši neko nav spējuši un gribējuši..
Un ka viss šis ir parādījis, ka reāli bez apdrošināšanas sistēmas ieviešanas veselības aprūpē nekas nerullēs. Tad pasakiet taču to, lūdzu. Ka apdrošinātāji ir spējuši izveidot skaidru bonus-malus sistēmu autotirgū, kas skaidri pasaka: slikti brauc - maksā vairāk. Bet autoremontdarbnīcu vēlmēm pēc virspeļņas ir skaidri konkurences ierobežojumi. Un strādā taču tagad pavisam labi.
Citādi tāda kreisi komunistiska pļurkstēšana sanāk. Naudu saražot neprot, bet pieprasa, lai kāds apmaksā rēķinus. Saka, ka cēlonis ir neveselīga dzīve, bet neko nedara, lai neveselīgie dzīvotāji par savas veselības labošanu maksātu vairāk. Saka, ka ārstu nepietiek, bet samaksāt viņiem tā, lai nebrauktu frančus un norgus ārstēt, neļaujam. Konkrēti neļaujam. Ar debilā Nacionālā vselības dienesta cenrāža starpniecību neļaujam .
|