Raksti&pētījumi&stāsti

Kaspars Abersons: Pusotrs piņģerots elektrības pret divarpus Gaujām

Kaspars Abersons, AgroPols
27.12.2023

Šobrīd ceļotājzivju (lašu, taimiņu, upes nēģu u. tml.) stāvoklis Eiropā ir pasliktinājies par kādiem 90%. Arī Latvijā dati diemžēl ļoti līdzīgi. Un vaina nav vien klimata pārmaiņās. Nesen Latvijas vides aizsardzības fonda finansētajā "upju inventarizācijas" projektā gluži neviļus kristalizējies secinājums – viens no nozīmīgākajiem šo zivju skaitu ietekmējošajiem faktoriem ir zivju migrācijas šķēršļi. Ja tiktu nodrošināta netraucēta migrācija, jau tikai ar to varētu dubultot zivju faunas labumu Latvijā! Ja tas būtu tik vienkārši.

Piemēram, hidroelektrostacijas. Lai gan nezinātājam ūdens spēka radītā elektrība var likties visai ekoloģiska padarīšana, tā tomēr īsti nav. "Ja zivs peld un ar degunu ieskrien betonā, tad tālāk tikt vienkārši nevar. Un runa nav tikai par dabu, bet arī tautsaimniecību – ceļotājzivis netiek augšā nārstot, nav jauno zivju, kas dodas uz jūru, zvejnieki kliedz uz valdību, bet cilvēki sūdzas, ka zivju kļūst arvien mazāk," skaidro vides zinātniskā institūta BIOR pētnieks Kaspars Abersons. Viens no variantiem ir būvēt zivju ceļu, lai gan tas nav ne lēts prieks, ne ideāls risinājums. Latvijā šobrīd ir tikai daži tādi. Turklāt bieži vien daudz sarežģītāk ir zivi pēc tam dabūt pa upi uz leju – jo nav jēgas lasi dabūt augšā nārstot, ja pēc tam nākamā paaudze iet caur turbīnām un lejā nāk vien zivju kotlešmasa...

Otrs aspekts saistīts ar OIK atcelšanu. Šobrīd HES īpašnieki nav ieinteresēti laist ūdeni caur turbīnām brīdī, kad elektrības cena ir minimāla. Bet, kad cena augšā, viss tiek darbināts uz pilnu klapi – tas tā ļoti vienkāršoti izstāstot. Turbīnām ir dažāds darba diapazons, kas ne vienmēr sakrīt ar upes pieteci, tāpēc ūdeni uzkrāj un tad tecina.

AgroPols

x

Paroles atgadināšana