Runājumi

Latvijas lauksaimniecība un ES «kvotas». Vai mēs spēsim?

Zemkopības ministrija (ZM), Lauksaimnieku konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (LLKC), Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) 30. oktobrī Cēsu rajonā rīkoja izbraukuma semināru "Eiropas Savienība - izaicinājums Latvijas lauku saimniecību struktūrai". Protams, jautājums ir viens: vai vajag veicināt jaunu preču saimniecību izaugsmi? Šī ir viena no tēmām, ko pārrunāja šajā seminārā. ### Pievienots (1) bilžrādes PDF fails un (2) saite uz semināra atreferējumu.

Vai mēs spēsim?
Tā semināra "teorijas daļā" vaicā LVAEI direktors Andris Miglavs, runājot par ES kvotām un pašreizējo ražošanas līmeni Latvijā. Piebilstot, ka Latvijas un ES lauksaimniecības sarunas beidzas jau sammita laikā 11. - 12. decembrī Kopenhāgenā.
Kas tad īstenībā ir ES kvota?
"Neviena no kvotām neaizliedz ražot. Tās tikai ierobežo apjomu, par kuru var saņemt valsts atbalstu," atgādina A. Miglavs. "Piemēram, zemniekam ir piena pārdošanas kvota: viņš var ražot vairāk, bet nedrīkst vairāk pārdot. Cukura ražotājs var ražot vairāk, bet produkciju, kas pārsniedz noteikto kvotu, pārdot nevis par Ls 360 tonnā, bet par Ls 100-200 Ls/t. Laukaugiem kvota ierobežo platību, par kuru var saņemt hektārmaksājumus."
Taču, pārlūkojot ES piedāvājumu Latvijai, pat vissliktākais ES iestāšanās scenārijs salīdzinājumā ar Latvijas lauksaimniecības attīstības pašreizējām iespējām ir liels solis uz priekšu, uzskata A. Miglavs. Jo visās lauksaimniecības ražošanas apakšnozarēs pašreizējais Latvijas preču produkcijas ražošanas apjoms patiesībā ir zemāks par ES iestāšanās sarunās sākotnēji piedāvātajiem ražošanas apjomiem. Un, cīnoties par lielākiem, patiesībā mēs cīnāmies par Latvijas lauksaimniecības izaugsmes iespējām, par vietu tirgū jauniem un spēcīgiem ražotājiem, brīviem lauku cilvēkiem.