Ekonomika

Elektroenerģijas gala cenu BIZNESAM salīdzinājums Baltijas ekonomiskajā telpā

PDF fails ar attēliem lasāmākā formātā pievienots pielikumā.

Kāpēc šī eseja?

Elektroenerģijas pieejamība un tās galaizmaksas ir viens no biznesa investīciju lēmumu pieņemšanas faktoriem. Un, augot industrijas automatizācijas pakāpei, tieši šis faktors sāk arvien vairāk dominēt pār darbaspēka, vismaz tā strādnieku daļas- izmaksām.

Tāpēc, mūsu biznesa telpas konkurētspējas salīdzināšanas ietvarā, ir derīgi salīdzināt elektroenerģijas lietotāju izmaksas apkārtējās ekonomikās. Tam veltīts šis apskats. 

Metodoloģija 

Datu avots visiem pieejams -Eirostats: ej.uz/9mgg

Aptvertā telpa: "Lielā" Baltija, tajā iekļaujot "Mazo Baltiju" (Igauniju, Latviju, Lietuvu), ar mums vistiešāk konkurējošo Poliju, kā arī Somiju, Zviedriju un Vāciju un salīdzinājumam pievienoti ES_27 vidējie rādītāji.

Laika posms: 2017.-2023.gadi, pa pusgadiem (biežāki dati nav pieejami nedz Eiropas, nedz mūsu nacionālajā līmenī).

Izmantotais rādītājs: elektroenerģijas gala cena komerclietotājiem (formāli dēvēti - "ne mājsaimniecības"), EUR/KW*h, cenā neiekļaujot PVN un citus "atgūstamos maksājumus" (mūsu valsts gadījumā tas viennozīmīgi ir tikai PVN). Tātad šī cena iekļauj pašas elektroenerģijas iegādes cenu, piegādes izmaksas (mūsu gadījumā ST pakalpojumi), un dažādi ar elektroenerģijas patēriņu saistīti nodokļveidīgi maksājumi, piemēram, slavenie OIK veidīgie pie mums, atjaunīgās enerģijas nodeva EE un tml.

Tā kā uz dažāda lieluma patērētājiem tiek attiecināti gan dažādi piegādes tarifi, gan atšķirīgas elektroenerģijas cenas (arī to atlaides), statistika visā Eiropas telpā patērētājus dala lieluma grupās, pēc gadā patērētās  elektroenerģijas apjoma - no pavisam mikropatērētājiem (ar apjomu līdz 20000 KW*h/gadā) līdz būtībā megalielajiem patērētājiem. Šodienas analīzē nav iekļauta pašu lielāko patērētāju grupa, kā Latvijai nerelevanta.

Pievienotajos grafikos katrai valstij līknēs izmantotas pamatā šo valstu karogu krāsas, visos grafikos viena krāsu palete.

Daži secinājumi 

(1) Visā Eiropas telpā, protams, redzams, ka 2021.gada 2.pusgadā sākusies turbulence, kuras patiesais galvenais (līdz ar dažiem citiem procesiem, protams) izcelsmes avots bija Mskjas uzsāktais UA kara sagatavošanas process - pakāpeniska Gazproma gāzes piegāžu samazināšana ES tirgum enerģētiskās krīzes radīšanai. Tomēr ietekmes "temps" visur nav bijis vienāds - pirmā un visstraujāk to izjuta mazā Baltija - pašu ražotās elektroenerģijas deficīta apgabals ar tomēr lielo visas enerģētikas sektora atkarību no Mskjas cauruļgāzes.

Galarezultātā, jaunā realitāte Eiropā pagaidām stabilizējusies 1,5-2 reizes (atkarībā no patērētāja lieluma grupas) augstākā cenu līmenī, nekā bija pirmskrīžu posmā. Un raksturīgi, ka, jo lielāki patērētāji, jo vairāk pieaudzis cenu līmenis viņiem. 

(2) Tieši mūsu mazās Baltijas ražojošā ekonomika dabūja vislielāko elektroenerģijas cenu pieauguma spērienu lielās Baltijas telpā, un, iespējams arī vienu no lielākajiem visā Eiropas ekonomiskajā telpā.

(3) Man patīkami pārsteidzoši, ka šī ir joma, kurā Latvijas enerģētikas politika, izejot no krīzes, ir nevis pasliktinājusi, bet pat ir uzlabojusi biznesa Latvijas telpas konkurētspēju: ja līdz krīzei faktiski visām patērētāju grupām gala cena bija mazajā Baltijā jūtami lielākā, tad, pagājušo gadu noslēdzot, līdz pat vidēji lielo uzņēmumu grupai, Latvijas klientiem elen-jas gala cenas ir pat mazākas kā kaimiņvalstīs.

(4) Mazliet pārsteidzoši, ka Latvijā, izejot no krīzes, pašiem lielākajiem klientiem vairs nav relatīvi zemākās gala cenas, kā tas, šķiet, loģiski pamatoti bija līdz par 2021.gada sākumam. 

Tas rada būtisku izaicinājumu industriālo invetīciju lielākos apjomos ienākšanai Latvijas ekonomikā arī turpmākajos gados.

(5) Un vispār pārsteidzoši, ka pagājušajā gadā notikusī ST tarifu reforma, kurai tieši vajadzēja relatīvi sadārdzināt gala cenas mazajiem klientiem - izdarījusi pretējo. Mikroklientiem gala cenas 3 gadu laikā, no 2020.gada 2.puses, līdz 2023.gada 2.pusei - pieaugušas tikai 1,15 reizes, kamēr vislielāko klientu grupai- veselas 2,55 reizes.

(6) Elektroenerģijas cenu relatīvais (attiecībā pret Eiropas tirgus telpu un, īpaši - attiecībā pret Somiju, Zviedriju, bet arī Latviju) palielinājums Igaunijā arī ir viens no būtiskiem Igaunijas ekonomikas sabremzēšanās faktoriem - industrija nav spējusi adaptēties. Un tā ir mācība arī Latvijai - šoreiz ir iespēja mācīties no citu kļūdām.

(7) Tomēr mūsu Lielās Baltijas telpā elektroenerģijas gala cenas palielinājums visvairāk uzsitis pa Polijas biznesu. Ja pirms šīm krīzēm Polijā tās bija ~1,5 reizes zemākas nekā industriālajā Vācijā, tad 2023.gadā visās klientu lieluma grupās cenas vismaz izlīdzinājušās vai Polijā tās kļuvušas augstākas. Polija zaudējusi šo lētāku energocenu faktora sniegto konkurences priekšrocību un varam prognozēt, ka arī šajā valstī var rasties līdzīgas ekonomikas grūtības kā Igaunijā.

(8) Un, pavisam pārsteidzoši, Latvijas CSP dati 3 posmiem no analizētajiem 14 (2022.gada sākums- 2023.gada 1.puse) būtiski nesakrīt ar Eirostat datiem.

Tas liek ar zināmu piesardzību attiekties arī pret visiem starpvalstu salīdzinošajiem grafikiem par šiem 3 laika posmiem. Labā ziņa, ka noslēguma posma dati abos avotos sakrīt. 

Katrā ziņā, mācība mums nākotnei - tas, ko tautas valodā dēvējam par enerģētisko neatkarību (stabila un relatīvi lēta elektroenerģijas ražošana patēriņam tuvu atbilstīgā līmenī pašu ekonomiskajā telpā, mūsu gadījumā Baltijas energosistēmā), ir nepieciešams priekšnoteikums energoapgādes ne tikai fiziskai, bet arī ekonomiskai stabilitātei.