Šis raidījums

pamudināja paraudzīt dziļāk Latvijas un Igaunijas ekonomikas politikas atšķirības, ko pats detalizēti pēdējo gadu laikā nebiju darījis.

 

Valsts ekonomikas politikas kultūra (ja tā var izteikties) EE praktiski visos jautājumos ir liberālāka, saprotamāka un loģiskāka.

Viens no ekonomiskās politikas stūrakmeņiem ir ar darbaspēka izmantošanu saistītā nodokļu politika.

 

Un Latvijā ir virkne dīvainību, ja vērtējam nodokļus kā ekonomiskas un ne fiskālās politikas instrumentu.

Latvijas IIN nodoklī piemērojamā progresīvā neapliekamā daļa (saucas „Gada diferencētais neapliekamais minimums”) no piemērošanas viedokļa vispār ir šedevrāls veidojums - progresivitāte ar dīvainiem sliekšņiem apakšā un apakšā (ja kāds vēlas risināt rēbusu, drīkst iedziļināties LV IIN likuma 12. un 13 pantos https://likumi.lv/.../56880-par-iedzivotaju-ienakuma...

un speciālajos piemērošanas MK Noteikumos https://likumi.lv/.../295500-noteikumi-par-neapliekama...

 

Ja nemaldos, kādreiz Andris Vilks, kopā ar Vienotību, ideju par regresīvu neapliekamo ienākumu ievazāja, kad vēl nebija IIN likmes progresivitātes, bet bija sabiedrības spiediens pēc spēcīgākas nodokļa progresivitātes. Un, sekojot šai nodokļu piemērošanu sarežģījošajai idejai, regresīvs neapliekamais ienākums tika ieviests jau J.Reira un L.Straujumas laikā kā sākotnējais kompromiss – lai pastiprinātu IIN progresivitāti, kura (līdz saprātīgam ienākumu līmenim) jau tāpat dabā tiek īstenota ar neapliekamās ienākumu daļas esamību pie nemainīti plakanas un nepaaugstinātas bāzes likmes.

 

Bet tagad, kopš iepriekšējās 2017. gadā (jau DRO un J.Kučinska laikā) īstenotās nodokļu reformas Latvijā paradoksālā kārtā spēkā ir abi progresivitātes regulējumi- regresīvs neapliekamais ienākums PLUS progresivitāte likmēs ar pilnīgi debilas progresivitātes IIN likmēm un to pielietošanas sliekšņiem, pašlaik no 20 % kā bāzes likmes aizsniedzoties līdz pat 31,4 %. Un vēl 10 % kādu citu ienākumu gadījumā... Un vēl Mikrouzņēmumu nodokļu režīms, un vēl, un vēl...

 

Kāda konkurētspēja salīdzinājumā ar EE 20 % plakano IIN likmi VISIEM iedzīvotāju ienākumu veidiem??? Kur nav nekādas dubultās progresivitātes. Ir tikai diferencēta ar IIN neapliekamā ienākumu daļa...

 

Kāda konkurētspēja Latvijas biznesa videi, ja ir būtiski mazāks sākotnējais maksimālā neapliekamā ienākuma lielums 300 EUR mēnesī pret EE 500 EUR. Un neapliekamā ienākuma kategorijas piemērošana nodokļu aprēķinā LV ir līdz 1800 EUR pret EE 2000 EUR mēnesī.

 

Kāda konkurētspēja, ja mums joprojām ir absolūti debilais algai līdzīgajiem ieņēmumiem piemērojamais solidaritātes nodoklis ? Veseli 25 % no mēneša ienākumiem virs 5233,33 EUR.

 

Mēs ar to visu kopā skaidri pasakām, ka neesam priecīgi aicināt uz Latvijas nodokļu rezidentūru ļaudis ar mēneša ienākumiem virs 1667 EUR (+3% IIN likme). Un pavisam noraidoši esam pret tiem dažiem simtiem vai tūkstošiem vēl jaudīgākiem cilvēkiem, kas mēnesī varētu pelnīt vairāk par 5233,33 EUR, iešķiebjot viņiem vēl papildus summāro (solidaritāte + IIN) likmi 36,4 %, kopā tie ir jau 56,4% no mēneša bruto algas!!!

 

Ieklausieties – PIECDESMIT SEŠI KOMATS ČETRI PROCENTI!!! Īpaši var ievērtēt to 0,4% nozīmi pie šīs skaitļu kategorijas.

 

Kādas augsti atalgotas darbvietas Latvijā???!!!!!!!!!!!!!!!

Tikmēr EE vienkārši ir Sociālais nodoklis un tam pielīdzināmie maksājumi bez apliekamās bāzes griestiem. Un nevis surogātisks solidaritātes nodoklis ar 25 % likmi.

 

Jā, EE gadījumā Sociālās apdrošināšanas maksājumi, nav mazāki kā Latvijā, bet ir pat mazliet lielāki. Summārā likme ir 38,2% no bruto samaksas (pret Latvijas 34,09%).

To veido:

+33% DD maksāts sociālais nodoklis (20% no tā sociālajai apdrošināšanai un pensijām un 13 % veselības finansēšana);

+ bezdarba apdrošināšanas prēmija - 0,8% maksā DD un 1,6% DŅ;

+ PLUS 2% DŅ obligāts atskaitījums fondētajās pensijās (par kuru likvidēšanu ir diskusija).

 

Un vēl - ievērojam, ka Igaunijā VISAS LIKMES (izņemot bezdarba apdrošināšanu) IR VESELI SKAITĻI UN VIEGLI RĒĶINĀMAS, bez kādām dīvainām procentu desmit- un pat simt-daļām.

Ieklausāmies - EE IIN likme - 20%. Neapliekamā daļa - mainīga- no 500 EUR mēnesī līdz mēneša ienākumam 500 EUR pakāpeniski samazinās līdz 0 EUR pie mēneša ienākuma 2100 EUR/mēnesī.

Salīdzinām formulējumus ar, piemēram „LV VSOAI likme ir 34,09% no mēneša ienākumiem līdz 5233,33 EUR.”

 

Būtiskas atšķirības ir Sociālās apdrošināšanas sistēmas efektivitātē,

raugoties pēc resursa izvietojuma.

Latvijā no VOSAI 1 %punkts novirzāms– veselības aprūpes finansēšana!!! EE tie ir 13 % punkti.

Latvijā sociālajai apdrošināšanai novirzāmie resursi ir 33,09 %, tajā skaitā pensijai 24,50 % un bezdarbam – 1,84 %.

EE visai analogajai sociālās apdrošināšana pakai ir 20% (ko maksā DD) PLUS 2 % 2.pensijas līmeņa fondam (ko maksā DŅ) PLUS 2,4 % (ko maksā dalīti) - KOPĀ tie ir tie ir tikai 24,4 %.

Salīdzinām: LV 33,09% pret EE 24,4% !!!

 

Kaut kur teiktajā kļūdos? Ar prieku pieņemšu labojumus.

Manā ieskatā – EE galvenā priekšrocība, līdztekus vispārēji zemākai IIN likmei - skaidrība, vienkāršība, caurskatāmība, racionalitāte.

 

Un man ļoti gribētos zināt to politekonomisko idiotu vārdus, kas šādu sistēmu 

Latvijā ir apzināti turpinājuši veidot līdz ar pēdējiem nodokļu sistēmas grozijumiem.

Ja tādi vispār ir identificējami.

Jeb mums vienkārši ir jāpieņem, ka ministrs J.Reirs sabiedrībai šo visu apzināti slēpj. Vai ka viņš ir tik nekompetents, ka, būdams finanšu ministrs, to pat nav papūlējies izpētīt...