Nodokļi&valsts

Un vēlreiz par sociālās apdrošināšanas sistēmu un darbaspēka nodokļu slogu

Biznesa augstskolas Turība docētāja Anna Medne paudusi savu viedokli par darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu un šādas rīcības iespējamo saistību ar sociālās apdrošināšanas sistēmu. ### Cita starpā tur ir tēze "Samazinot otru komponenti - valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksu – var rasties problēmas ar visu sociālo apdrošināšanas sistēmu, jo šīs iemaksas veido pensiju, bezdarba, darba negadījumu, invaliditātes, maternitātes un slimības, kā arī vecāku apdrošināšanas un veselības apdrošināšanas fondu. Ja kaut ko plāno mainīt šajās iemaksās, būtībā jāpārveido visa sistēma."

Pirms laika pie līdzīgas tēmas (LB ekonomistu raksts Delfos) jau rakstīju, ka: varētu būt vērts mainīt mūsu sociālo politiku - bezdarbniekus un citādi nestrādājošos darbaspējīgos izceļot no relatīvās komforta zonas- ilgi un augsti apmaksāti bezdarba periodi, piemēram, pat atstājot darbu uz pušu vienošanās pamata, un pavisam absurdas GMI pabalstu sistēmas eksistence.

Un varbūt vienkārši pensiju fondam tiek novirzīts pārlieku liels resursu apjoms. Un varbūt tieši te ir mūsu nekonkurētspējas pamats - pārlieku liels pensiju fonda slogs attiecībā pret kopējo ar VSAOI aptverto darba apmaksas fondu valsts ekonomikas mērogā?

Patiesībā šodienas ekonomikas globalizācijas apstākļos būtu pareizi vispār mainīt pensiju sistēmu, padarot to brīvprātīgāku un liberālāku - tajā izpratnē, ka indivīds ir brīvāks savā lēmumā, bet arī ar lielāku atbildību par tā sekām. Un 2. līmenis no VSA sistēmas obligātās daļas būtu vispār jāizslēdz, atbilstīgi samazinot VSAOI likmi, bet vienlaikus atverot to brīvprātīgām iemaksām un palielinot arī 3. līmeņa iespējas, tajā skaitā limitus IIN atvieglojuma saņemšanai.

Obligātajai pensiju sistēmai nav jābūt lielas labklājības pamatam, bet jāsniedz izdzīvošanas pamats - "zupas šķīvis", siltums un samērā nelielas telpas uzturēšanas izmaksas.

Par labklājību vecumam jārūpējas katram pašam. Ar savu individuālo lēmumu un rīcību. Jāatmet sociālisma kroplīgie atavismi. Sabiedrība un tās tautsaimniecība nevar atļauties "cilvēka cienīgos ienākumus" Satversmes tiesas izpratnē, no vienas puses, un, no otras puses - milzīgas sabiedrības daļas izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jo tas, lūk, "atstāšot bez biksēm". Un tad, ja vēl palielinātu MUN veidīgā nodokļa likmi līdz labiem 30-35% no apgrozījuma (attiecīgi palielinot novirzījumu VSAOI speciālajam budžetam) un atceļot likumā joprojām paredzētos apgrozījuma uz strādājošo ierobežojumus, un palielinātu ar IIN neapliekamu ienākumu līdz, piemēram, 500EUR, LV nodokļu līkni patiešām varētu pietuvināt vismaz LT, ja ne pat EE līmenim. Un tas viss varētu būt tik vienkārši.

Un vēl - par PVN politikas risinājumu.

2009.gada krīzes risinājumu paketes ietvaros bija skaidrs akcents uzsvaru likt uz patēriņa nodokļiem, un LV ieviesa PVN likmi 22% ar ļoti minimāliem izņēmumiem.

Kuru skaits ar laiku visai nozīmīgi pieauga. Un 2012. gadā arī vispārējo likmi atmazināja līdz 21 %. Kas saglabā Latviju ES PVN likmju spektra vidusdaļā. Bet atsevišķas nozares joprojām faktiski ir PVN pelēkajā zonā - liela daļa autoremonta un privātās būvniecības pakalpojumu biznesa, faktiski arī taksometru un citu privāti izmantoto pakalpojumu biznesa. Jā, var šķist, ka palielināt PVN likmi pat par 2 % var praktiski nesāpīgi. Un, ja LV joprojām būtu izolēta tirgus telpa, tā vispār nebūtu problēma. Bet šobrīd arvien paplašinās paneiropiskā interneta tirdzniecība, un PVN likmes palielināšana mūsu nodokļu zonā tikai palielinās vilinājumu arvien lielāku preču masu iegūt citzemēs reģistrētos interneta veikalos. Varbūt mums vienkārši pietiktu no atvieglojumiem izslēgt siltuma iegādes pakalpojumu (paceļot no 12% uz standartlikmi 21 %- enerģija ir jātaupa klimata saglabāšanas nolūkā!!!) un augļus un dārzeņus pacelt vismaz uz 12%- 5% likme ir vienkārši absurda- tad jau labāk atbrīvot vispār un neķēpāties ar administrēšanu). Un novirzīt šo naudu veselības sektora finansēšanai.