Gadu no gada pie budžeta apstiprināšanas tiek atkārtots, ka zinātne un izglītība, kā arī modernās tehnoloģijās balstīta ekonomika ir prioritāte. Rezultāts ir tāds, ka šī gada budžetā tīri zinātnes sadaļā ir paredzēti 89,1 milj. eiro, kas ir nedaudz mazāk par 0,2% pret plānoto IKP. Ir jau kaut kas arī citās programmās, kas ir attiecināms uz zinātni un tās administrēšanu, un gan jau kopā tas nabaga pusprocents salasās. Papildus šim gadam, salīdzinot ar 2023. gadu, ir iedoti papildus 7,3 milj. eiro, taču tā kā arī IKP plānojas pieaugt, tad pret IKP mainās simtdaļas aiz komata. Principā bez izmaiņām. Vai tā izskatās prioritātes? Covidgultas bija prioritāte, airBaltic ir prioritāte, deputātu, ministru un ierēdņu algas arī ir prioritāte, taču zinātnes prioritāte nepārliecina.

Iemesls, kāpēc vēlos pievērst uzmanību zinātnes bēdīgajam stāvoklim, ir gaužām vienkāršs - eksportspēja. Ja Latvijas ekonomikas rezidentiem nepiederēs saimnieciski lietderīgi un monetizējami patenti kā arī starptautiski atzītas tirdzniecības preču zīmes, tad par vērā ņemamu preču ar augstu pievienoto vērtību eksportu apjomu var nesapņot. Bez savas zinātnes un zinātniekiem, turklāt lielā skaitā, pie tā nenokļūsim. Protams, valsts atbalsts uzņēmumu eksportspējai, konkurētspējīgas izmaksas un veicinoša nodokļu politika ir svarīga. Ja ir griba, to var sakārtot salīdzinoši ātri. Arī tā pagaidām diemžēl ir tikai vārdos. Ar zinātni ir citādāk. Tas ir ilgtermiņa pasākums un dažu gadu laikā nekādas lielās izmaiņas nav gaidāmas. Šodien sākot, taustāms rezultāts var būt labākajā gadījumā pēc gadiem pieciem vai pat desmit. Un kā redzam, tad šodien nekas vēl nesākas.

Cik tad konkurētspējīga ir Latvija zinātnes jomā?

Salīdzināšanai izmantošu indeksu “AD Scientific Index"

“AD Scientific Index" (Alper-Doger Scientific Index) ir ranžēšanas un analīzes sistēma, kas balstās uz zinātnisko sniegumu un atsevišķu zinātnieku zinātniskās produktivitātes pievienoto vērtību. Šo jauno indeksu 2021. gadā izstrādāja prof. Dr. Murats ALPER (MD) un asociētais prof. Dr. Cihans Dēers (MD), izmantojot i10 indeksa, h-indeksa un citēšanas punktu kopējās un pēdējo 6 gadu vērtības Google tīklā. Tātad pamatā ir ņemts cik daudz kādam zinātniekam ir darbu un cik daudz pārējie zinātnieki atsaucās uz viņa pētījumiem.

Un kā tad veicas Latvijai?

Atbilstoši 2024. gada stāvoklim esam 97. vietā Pasaulē un 39. vietā Eiropā. Mūsu kaimiņi igauņi 48. vietā Pasaulē un 23. vietā Eiropā. Lietuvieši 76. vietā Pasaulē un 34. vietā Eiropā. It kā jau pierasts atpalikt, taču pirms mums ir tādas valstis kā Moldāvija, Namībija un Uganda. Ir par ko aizdomāties.

Labākā zinātnes jomā ar 1224. vietu ir Latvijas universitāte. Turklāt bez vietējās konkurences. LU ir 189 zinātnieki, kas ir TOP 500 Latvijā. Viens zinātnieks ir pat TOP 3% Pasaulē un 36 zinātnieki ir TOP 30% Pasaulē, kas ir vērā ņemams rezultāts. Vārdus un uzvārdus nesaukšu, pēc pievienotā linka varat apskatīties paši. Vērtētas tika 22,9 tūkst. institūcijas un visumā jau nav slikti. Taču, piemēram, Ugandas Makerere universitāte ir 1001. vietā.

Turklāt, ja Igaunijā un Lietuvā tika atlasīti vērtēšanai pa 1000 zinātnieku, tad Latvijā tikai 500.

Ir vēl viena sāpe. Neviens no Latvijas zinātniekiem nav iekļuvis Eiropas TOP 10 000 sarakstā. Tabulu pievienoju. Varat apskatīties kā veicas mūsu kaimiņiem. Latvijas sarakstā diemžēl nav. Mūsu vērtīgākais zinātnieks ir starp četrpadsmito un piecpadsmito tūkstoti.

Nekādā ziņā negribu ko pārmest tiem, kas Latvijā darbojas zinātnes lauciņā. Ir objektīvi iemesli un tos var redzēt klāt pievienotajā Eurostat tabulā, kas parāda to kā mēs finansējam savu zinātni. Domāju, ka tur ir arī pamatcēlonis. Turklāt ir dzirdēts, ka daļa jauno zinātnieku dodas prom no Latvijas, jo šeit netiek nodrošināti pienācīgi apstākļi. Arī viņiem neko nevēlos pārmest. Nekas ne no kā nerodas. Igaunijas finansējums rēķinot uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz četras reizes lielāks, Lietuvas pusotru reizi, bet tā sauktās labklājības valstis iegulda zinātnē piecas, sešas un pat vairāk reizes nekā mēs. Šveice tas ir atsevišķs stāsts. Un tā jau gadu desmitiem. Varbūt zinātnes rezultātos slēpjas arī valstu panākumi ekonomikā? Vai tomēr labi atalgotā un kuplā valsts pārvaldē un savā aviokompānijā?

P.S. Covidlaika pētījumi par receptēm laikam neaizgāja Pasaules zinātnē kā bija cerēts, citādi rezultāts būtu stipri labāks.