NVO

Latvijas lauksaimnieki: esam sašutuši par Rompeja jaunāko piedāvājumu un turpināsim protestus

Latvijas lauksaimnieki ir neapmierināti ar ES Padomes prezidenta Hermana van Rompeja jaunāko ES tiešmaksājumu piedāvājumu nākamajiem septiņiem gadiem. Tas paredz, ka līdz 2020. gadam Latvijas lauksaimniekiem piedāvāts sasniegt 196 eiro lielu platību maksājumu par hektāru. Latviešu bažām un gatavībai protestēt pievienojas arī Igaunijas lauksaimnieku pārstāvji.

Latvijas lauksaimnieki ir neapmierināti ar ES Padomes prezidenta Hermana van Rompeja jaunāko ES tiešmaksājumu piedāvājumu nākamajiem septiņiem gadiem. Tas paredz, ka līdz 2020. gadam Latvijas lauksaimniekiem piedāvāts sasniegt 196 eiro lielu platību maksājumu par hektāru. Latviešu bažām un gatavībai protestēt pievienojas arī Igaunijas lauksaimnieku pārstāvji.

ZSA priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja: „Šis piedāvājums neapmierina ne mūs, ne mūsu kaimiņu lauksaimniekus! Mums jau ir bijis pārejas periods, mēs nevēlamies to vēl vairāk stiept garumā. Mēs tiešmaksājumus redzam kopā ar lauku attīstības naudu, un acīmredzot vecās dalībvalstis mūs uzskata par nesekmīgiem matemātikā, ja var piedāvāt tiešmaksājumus palielināt uz attīstības naudas rēķina. To esam vairākkārtīgi norādījuši, ka mums ir svarīgi abi pīlāri!”

LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone: „Šāds piedāvājums mums neder, jo tiešo maksājumu izlīdzināšanas temps ir krietni par lēnu. Tas apdraud Latvijas lauksaimniecības attīstību un 2020.gadā jau būs par vēlu ko atjaunot. Mums ir svarīgi, lai pēc iespējas ātrāk tiktu nodrošināts godīgs tiešo maksājumu līmenis un vienlaicīgi būtu pietiekams lauku attīstības finansējums, kas nav mazāks kā esošā perioda finansējums. Sarunas tikko sākas, mēs nedrīkstam atkāpties no Latvijas pozīcijas šajās jomās, ir jācīnās”.

LLKA priekšsēdētāja vietniece Ilze Aizsilniece: „Esam ļoti neapmierināti ar van Rompeja piedāvāto! Jau līdz šim esam konkurējuši ar nevienlīdzīgiem noteikumiem, neesam to gatavi darīt arī turpmāk. Mums mūsu zeme ir jāar un lopi jābaro tieši tāpat kā citur Eiropā, kur saņem pat trīsreiz lielākus maksājumus, nevaram pakļaut bankrotam savas saimniecības! Pārejas periods ir bijis pietiekami ilgs, ja Eiropa mūs neuzklausīs – slēgsim tirgu, nepildīsim Eiropas prasības!”

Igaunijas Lauksaimniecības un tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Romets Sormus(Roomet Sörmus): „Mums ir vajadzīgs spēcīgs ES tiešmaksājumu budžets, bet tikpat svarīga ir Igaunijas lauksaimniecībai ir arī lauku attīstība. Piemēram, lai noturētu esošo piena ražošanas līmeni, mums nākamajos septiņos gados mums ir jāinvestē 180 miljoni eiro govju fermās.  Es ceru, ka van Rompeja galīgajā piedāvājumā KLP budžets tiks palielināts, un Baltijas bažas tiks kliedētas.”