Atspulgi

Jauns Maskavijas ultimāts

Mskvijas medijs "Neatkarīgā avīze" (bet to pašu ziņo bezmaz visi pasaules mediji) vēsta, ka piektdien, runājot Krievijas Ārlietu ministrijā, kodolpunduris paziņojis, ka Krievija Ukrainai un Rietumiem izvirza vēl vienu reālu miera piedāvājumu. Kas patiesībā ir tāds pat (kaut mīkstināts pašreizējo prasību apjomā) ultimāts, kā 2021.gada nogalē izteiktais.

Mskvijas medijs "Neatkarīgā avīze" (bet to pašu ziņo bezmaz visi pasaules mediji) vēsta, ka piektdien, 2024.gada 14.jūnijā, runājot Krievijas Ārlietu ministrijā, kodolpunduris paziņojis, ka Krievija Ukrainai un Rietumiem izvirza vēl vienu reālu miera piedāvājumu.

Viņš nosauca nosacījumus nevis pagaidu pamieram vai konflikta iesaldēšanai, bet gan tā galīgai izbeigšanai. 

(1) Lai izbeigtu karadarbību, Ukrainas karaspēks ir jāatved no Luhanskas, Doņeckas, Hersonas un Zaporožjes apgabaliem administratīvajās robežās, kas pastāvēja to ienākšanas laikā Ukrainā.

(2) Otrs nosacījums konflikta izbeigšanai ir Ukrainas oficiāla atteikšanās iestāties NATO. Šajā gadījumā "mūsu puse nekavējoties, tieši tajā brīdī dos rīkojumu pārtraukt uguni un sākt sarunas," norādīja valsts vadītājs.

Viņa nosauktie nosacījumi lielā mērā atkārto 2022. gada martā Stambulā panāktās vienošanās un nozīmē pilnīgu Rietumu pret Krieviju vērsto sankciju atcelšanu. Jaunie reģioni starptautisko līgumu līmenī ir jāatzīst par Krievijas teritoriju. "Mūsu principiālā nostāja ir neitrāls, nesaistīts un no kodolieroču brīvas Ukrainas statuss, tās demilitarizācija un denacifikācija," sacīja punduris.

 Pēc viņa teiktā, Krievija “pat rīt” ir gatava sēsties pie sarunu galda. Turklāt Ukrainas varas iestāžu vidū ir cilvēki, ar kuriem var runāt par karadarbības pārtraukšanu. "Mēs saprotam juridiskās situācijas unikalitāti, bet tur ir likumīgas varas iestādes, pat saskaņā ar konstitūciju... ir ar ko sarunāties".

Krievija aicina pāršķirt traģisko vēstures lappusi un pakāpeniski atjaunot attiecības ar Ukrainu un Eiropu, uzsvēra prezidents. Tomēr, ja Rietumi un Ukraina atsakās no šī miera priekšlikuma, "tā ir viņu politiskā un morālā atbildība par asinsizliešanas turpināšanu". Pēc Putina domām, turpmākie nosacījumi būs atšķirīgi - situācija kaujas zonā turpinās mainīties, nevis par labu Kijevas režīmam. 

Pundura izteikumi izskanēja priekšvakarā sestdien Šveicē atklātajai konferencei par Ukrainu, kurā piedalīsies aptuveni 80 valstis. Uzurpators šo notikumu nodēvēja par viltību, kuras mērķis ir "novirzīt diskusiju uz nepareizā ceļa" un norādīt uz "Kijevas varas iestāžu leģitimitāti".

Viņš uzsvēra, ka nav iespējams panākt mierīgu izlīgumu bez Krievijas līdzdalības un godīga dialoga. Atcerēsimies, ka Vladimirs Zeļenskis, kura prezidenta pilnvaru termiņš, kā skaidroja Putins, bija beidzies, kā pamatu karadarbības izbeigšanai ierosināja ieviest tā saukto “miera formulu”. Tas ietver Krievijas karaspēka izvešanu, Ukrainas 1991. gada robežu atjaunošanu un Krievijas veikto reparāciju izmaksu. Zelenskis arī juridiski aizliedza sarunas ar Krieviju, kamēr tur prezidents ir punduris.

Fīrers uzdeva Ārlietu ministrijai iespēju robežās veicināt starptautisko līgumu slēgšanu par jaunas Eirāzijas drošības sistēmas izveidi. Pēc viņa teiktā, "mums jāstrādā pie" ārējo spēku militārās klātbūtnes pakāpeniskas izbeigšanas Eirāzijā. Krievijai pašai jāizstrādā sava drošības sistēma un pēc tam tā jāierosina "plašām starptautiskām diskusijām". Viņš precizēja, ka šāds norādījums sniegts vēstījumā Federālajai asamblejai, un uzsvēra, ka atbalsta Baltkrievijas iniciatīvu izstrādāt 21.gadsimta Multipolaritātes un dažādības hartu. Jaunas drošības sistēmas izveidošana, pēc Putina domām, ļaus "konstruktīvu pieeju daudzu konfliktu risināšanai". Galu galā drošības trūkuma un pieaugošās spriedzes problēma “tiek novērota visur”. 

Protams, publicēšanas laiks nav netīšs  - tūlīt Šveicē būtu jāsākas Zeļenska organizētajai miera konfereencei, uz kuru pats agresors loģiski nav uzaicināts.