EkonomikaAnderss Beverens, AgroPols
24.01.2024 Ir tāds neosociālists Latvijā ar nosaukumu Šuvajevs. Kurš varbūt patiešām varētu būt izcils sociologs, ja viņš būtu attīstījis savu profesionālo darbību atbilstīgi iegūtajai izglītībai. Bet kurš ir pilnīgi nekam nederīgs ekonomists. Jo, šķiet, viņa zināšanas ekonomikā aprobežojas vien ar postpadomju ekonomikas vēstures pētniecību. Un tāpēc izpratne par ekonomikas funkcionēšanu demokrātiskās sabiedrībās ar tirgus ekonomiku viņam ir ir krietni ierobežota. A.Š. publicējis gartvītu ar nosaukumu: "Kāds būs Latvijas izaugsmes stāsts?"
Šajā rakstā cenšos iezīmēt svarīgākos jautājumus, politikas dilemmas un sekas, kas jāņem vērā, domājot par tā, kā veicināt tautsaimniecības attīstību.
Daži galvenie apsvērumi:
Nepietiek ar to, ka pasakām 'eksports'.
Ir jāspēj atbildēt arī uz jautājumiem par to, ko vēlamies eksportēt - kuras preces? kurus pakalpojumus?
Kādi atbalsta instrumenti tiks ieviesti šo nozaru attīstībai?
Jautājumi balstās jau saknē kļūdainā pieņēmumā, ka kādam politiķim un visai sabiedrībai būtu jālemj ko kesportēt.
Līdz šim, politiķi ir vairījušies no šādām sarunām.
Svarīgi arī atzīmēt, ka eksportā balstīts turīgums ne obligāti atrisina nevienlīdzības problēmu.
Pirmkārt, veidojas darba tirgus nevienlīdzība starp strādājošajiem eksporta nozarēs un tiem, kas strādā vietējā tirgū.
Otrkārt, nevienlīdzība starp tiem, kas ir nodarbināti un tiem, kuru ienākumi veidojas no pabalstiem, soc. iemaksām risinās tikai pastarpināti.
Tas nozīmē, ka paralēli ir jāveic izmaiņas nodokļu sistēmā, lai mazinātu potenciālo ienākumu nevienlīdzību.
Līdzīgi - jāpārdomā arī pieeja fiskālās disciplīnas jautājumam, jo minimālo ienākumu celšana ir neizbēgama, ja ir patiesa vēlme risināt ienākumu nevienlīdzību.
Tomēr te veidojas zināma spriedze un politiska dilemma:
Eksportā balstīta izaugsme nozīmē arī nepieciešamību mazināt importa pieaugumu, lai nodrošinātu pozitīvu tirdzniecības bilanci/tekošo kontu.
Tieši tas pamato fiskālās disciplīnas reālo funkciju.
Politiski tas nozīmē slāpēt ienākumu pieaugumu (atalgojumu, min. ienākumus) un slāpēt arī patēriņu (caur PVN nodokli).
Tomēr sekas tam ir, ka vietējais tirgus stagnē. Tieši tāpēc arī dzirdam sūdzības par pārāk augstiem nodokļiem, ēnu ekonomiku, utt.
Lai saruna par ekonomikas attīstību iegūtu politisku briedumu, ir svarīgi apzināties šīs dažādās politikas dilemmas un neatbildētos jautājumus.
Atbalsts eksportam ir jālīdzsvaro ar atbalstu vietējam tirgum. To izdarīt nav viegli, bet nav arī neiespējami.
Līdzīgu rakstu vakar publicēju arī @socialeurope , kur šo problēmu ievietoju plašākā ES kontekstā:
|
|
Pirmdiena, 20. maijs
 |
