Ekonomika un finansesSEG atļautās emisijas apjoma samazināšana un Latvijas lauksaimniecība. Iespējamās ietekmes uz Latvijas sabiedrību sākotnējs novērtējumsAndris Miglavs, Alberts Auziņš, Agnese Krieviņa, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)
16.10.2014 Pirmais EK klimata un enerģētikas politikas satvara priekšlikuma sākotnējās ietekmes uz lauksaimniecības nozari novērtējums, ietverot analīzi par dažādiem iespējamiem emisiju samazinājuma scenārijiem un dažādām lauksaimniecības nozarēm (darbībām) Šeit pievienota pilna pētījuma atskaite, publiskā stāsta bilžugrāmata un kopsavilkums EK publiskotā iniciatīva par klimata un enerģētikas politikas satvaru laika posmam no 2020. līdz 2030. gadam (saukta par – KEPS2030) ir radījusi pilnīgi jaunus izaicinājumus gan sabiedrībai kopumā, gan konkrēti lauksaimniecības nozarei, kuras elastība piemēroties iespējamiem jauniem SEG emisiju ierobežojumiem ir tehnoloģiski ierobežota. KEPS2030 mērķis ir iezīmēt ES klimata un enerģētikas politikas ietvaru laika posmam no 2020. līdz 2030.gadam, t.sk. nosakot Eiropas Savienības dalībvalstīm kopīgi sasniedzamos mērķus klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas jomā. KEPS2030 jāpalīdz īstenot 2011.gadā publicēto ES ilgtermiņa politikas priekšlikumu mērķus, t.i. Ceļvedi virzībai uz konkurētspējīgu ekonomiku ar zema oglekļa dioksīda emisiju līmeni 2050.gadā[1], Enerģētikas ceļvedi 2050.gadam[2] un Transporta balto grāmatu jeb Ceļvedi vienotai transporta telpai[3]. Saskaņā ar šiem ceļvežiem ES mērķis ir līdz 2050.gadam panākt siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas samazinājumu par 80–95% un tādējādi izpildīt Konvencijas mērķi - nepārsniegt globālās vidējās temperatūras pieaugumu vairāk nekā par 2oC, salīdzinot ar pirmsrūpniecisko periodu. KEPS2030 galvenais elements attiecībā uz lauksaimniecības nozari izriet no kopējiem politikas uzstādījumiem: 1) ES dalībvalstu kopīgais SEG emisiju samazinājuma mērķis 2030.gadā – mīnus 40% no 1990. gada līmeņa ES-13 valstīm un ES-15 valstīm jārisina principiāli atšķirīgos uzdevumus. Latvijai pat gandrīz 30 % -tīga SEGE apjomu samazināšana no 2020. gada līmeņa nodrošinātu tikai 80 % no 2005. gada līmeņa sasniegšanu, kamēr daudzām no ES-15 valstīm ~15% samazinājums nākošajā desmitgadē ļautu sasniegt līmeni ap 70 % pret 2005. gada SEGE rādītāju. 2) ES dalībvalstu kopīgais ne-ETS sektora SEG emisiju samazinājuma mērķis 2030.gadā – mīnus 30% Saskaņā ar KEPS2030, pie esošajiem dokumenta projektā paredzētajiem nosacījumiem ES dalībvalstu kopīgās ne-ETS darbību SEG emisijas līdz 2030. gadam ir jāsamazina 30% apjomā no 2005.gada kopējās ES dalībvalstu SEG emisiju apjoma, kamēr ETS sektora SEG emisiju apjomi būtu jāsamazina vismaz par 43 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Visas SEG emisijas no klimata politikas aspekta iedalās: (A) Emisiju apjoma tiešās regulēšanas sistēmas darbībai pakļautajā daļā – tā sauktajā ETS sektorā. Tas ietver konkrētu emisiju limita noteikšanu konkrētai saimnieciskai vienībai, par kura pārkāpšanu tiek noteikts nozīmīgs sods, bet kur šo limitu var arī palielināt, nopērkot speciālā tirgū papildu emisiju tiesības - tā sauktās SEG emisiju kvotas. ETS sektorā iekļauti lielie SEG emitenti, galvenokārt lielie rūpniecības uzņēmumi un lielie enerģijas (siltuma un elektro-enerģijas) ražotāji. (B) Emisiju apjoma netiešās regulēšanas sistēmas darbībai pakļautajā daļā – tā sauktajā ne-ETS sektorā. Attiecībā uz šā sektora daļu pagaidām nav noteikti individualizēti SEG emisiju limiti, jo atsevišķo indivīdu radītās emisijas ir salīdzinoši nelielas, bet emitējošā darbība individuāli grūti uzraugāma. Un par šī SEG emisijas apjoma samazināšanu atbild valsts kopumā ar saviem politikas mehānismiem. Līdzšinējā praksē principā nav bijusi paredzēta un tāpēc nav novērota SEGE kvotu tirdzniecība, lai kompensētu kādas valsts nespēju ievērot noteiktos ne-ETS emisiju limitus. Tieši šajā grupā iekļaujas lauksaimniecības izcelsmes SEG emisijas, kas Latvijas gadījumā 2012. gadā bija 22 % no kopējā SEG emisiju apjoma vai ~29 % no ne-ETS emisiju apjoma (ilustrācijai – skatīt attēlu). Lauksaimniecība faktiski Latvijā ir 3. lielākais SEG emisijas avots – pēc enerģētikas un transporta. Pēc citas klasifikācijas (kas transportu uztver par daļu no enerģētikas sektora) – lauksaimniecība ir 2. lielākais SEG emisijas avots Latvijā.EK iniciatīvā teikts, ka ne-ETS darbību SEG emisiju mērķis tiks noteikts katrai dalībvalstij atsevišķi, pārdalot SEG emisiju samazināšanas saistības. Tomēr nav bilsts, pēc kādiem kritērijiem šīs saistības tiks noteiktas. Periodā no 2013.-2020.gadam ne-ETS darbību SEG emisiju samazināšanas mērķi katrai dalībvalstij tika noteikti, pamatojoties uz relatīvo labklājību (IKP uz vienu iedzīvotāju). Kāpēc šis pētījums Sabiedrībā ir bažas, ka, ttiecinot SEG emisijas samazinājuma mērķi nepārdalīti starp valstīm uz Latviju kopumā un nepārdalīti starp nozarēm arī Latvijas iekšienē, uz lauksaimniecību tiek radīts potenciālas recesijas spiediens, kas tālāk negatīvi ietekmē visas LV teritorijas sociālekonomisko attīstību. Tāpēc šā pētījuma mērķis ir sagatavot profesionālu EK klimata un enerģētikas politikas satvara priekšlikuma sākotnējās ietekmes novērtējumu, ietverot analīzi par dažādiem iespējamiem emisiju samazinājuma scenārijiem un dažādām lauksaimniecības nozarēm (darbībām). Darbā risinātie uzdevumi ir: 1) Apzināts esošās politikas tiesiskais ietvars un jaunās iespējamās pārmaiņas 2) Novērtēta lauksaimniecības izaugsmes saistība ar SEG emisijām 3) Novērtēta LSEG sasaiste ar lauksaimniecības ražošanas apjomiem 4) Formulēti dažādi iespējamie emisiju samazinājuma scenāriji un to raksturīgās pazīmes 5) Atbilstīgi novērtētas lauksaimniecības izlaides prognozes un ietekme uz Ø lauksaimniecības nozarē radīto PV un nodarbinātību; Ø uz PV un nodarbinātību pa PV ķēdi uz augšu un uz leju; Ø valsts makroekonomiskajiem rādītājiem - ārējās tirdzniecības bilanci, maksājumu bilanci; Ø dažādu teritoriju sociālekonomisko struktūru.
|
|
Ceturtdiena, 2. maijs
 |
