Ekonomika un finanses

Eiropas Savienības reformētās lauksaimniecības atbalsta tiešmaksājumu sistēmas ieviešanas pamatscenāriji un to ietekmes novērtējums

2013.  gadā Eiropas Savienība konceptuāli nolēmusiKopējās lauksaimniecības politikas (KLP) aprises nākamajā politikas posmā- līdz aptuveni 2020. gadam.

Lielākās ES budžeta lauksaimniecības un lauku attīstības daļas – tiešmaksājumu (turpmāk tekstā - TM)- izmantošana notiks ar pilnīgi citiem uzstādījumiem kā iepriekšējā budžeta posmā, un arī īstenošanas mehānismi būs būtiski atšķirīgi. 

Katrai dalībvalstij ir jauna atbildība – ne tikai veidot savu īpašo Lauku attīstības programmu ar tās ieviešanas instrumentiem, bet sniegto iespēju ietvaros izveidot arī savu unikālo TM sistēmu.

Reformas pasākumu īstenošanas izvēles iespējas Latvijā nacionālās politikas veidotājiem liek rast kompromisu starp dažādu nozaru un reģionu ražotāju grupu, kā arī sabiedrības un tautsaimniecības interesēm turpmākas lauksaimniecības attīstības virzībai, ņemot vērā lauksaimniecisko ražošanu kā vienu no lauku ekonomikas sastāvdaļām.

Šā pētījuma mērķis, atbilstīgi ZM formulētajam pasūtījumam - ir identificēt lauksaimniecības atbalsta TM sistēmas reformas nākošajā programmēšanas periodā iespējamās ietekmes uz zemes tirgu, dažādu lieluma un specializācijas saimniecībām, kā arī uz lauksaimniecības nozari kopumā pie maksimāli pieciem prognozējamiem platībmaksājumu modeļiem, vai to atvasinājumiem.

Šis sagatavotais gala ziņojums atspoguļo projekta realizācijas gaitā paveikto darbu un tā rezultātus:

Ø  ES TM reformas tiesisko pamatu,

Ø  izstrādātos scenārijus un to veidošanas aspektus,

Ø  šo scenāriju kvantificētos raksturojumus un pieņēmumus,

Ø  scenāriju analīzes rezultātus;

Ø  TM veidojamās sistēmas sasaisti ar lauksaimniecības zemes tirgu.

Ziņojumu veido 5 nodaļas.

1. nodaļā īsumā raksturoti ES politikas dokumenti, kas nosaka Latvijas iespējamās izvēles TM turpmākās sistēmas izveidē.

2. nodaļā atspoguļoti TM reformas ieviešanas scenāriju veidošanas apsvērumi un definēti tālākajā darbā vērtētie scenāriji un sniegts ieskats novērtēšanā izmantojamajā metodoloģijā.

3. nodaļā sniegts definēto scenāriju kvantificēts raksturojums un pieņēmumi.

4. nodaļa būs veltīta scenāriju ietekmes kvantitatīvās analīzes rezultātiem.

Bet 5. nodaļa sniegs ieskatu TM veidojamās sistēmas sasaistē ar lauksaimniecības zemes tirgu.

Darbu noslēdz 6. nodaļa ar dažiem vērtējumiem, kas balstīti veiktajā kvalitatīvajā un kvantitatīvajā analīzē un kas varētu būt izmantojami, pieņemot atbilstīgos lēmumus.

Šo pētījumu veica LVAEI pētnieku grupa - Andris Miglavs (grupas vadītājs), Agnese Krieviņa, Alberts Auziņš, Valda Bratka.