Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiLielbritānijā jauna pārtikas stratēģijaAgnese Krieviņa, AgroPols
12.01.2010 Lielbritānijas valdība publicējusi pārtikas stratēģiju 2030. gadam, kurā akcentēta pārtikas nodrošinājuma drošība, labāka patērētāju informēšana, kā arī veselīgāks un ilgtspējīgāks pārtikas patēriņš. Stratēģijas dokumentā uzsvērts izaicinājums, ko prasa nodrošinājums ar pārtiku, un norādīta nepieciešamība izvērtēt zinātnes un jauno tehnoloģiju iespējas, tajā skaitā ĢMO, lai palielinātu ražošanas apjomus. Tāpat tekstā runāts par iespējām palielināt ražošanu Lielbritānijā un veidiem, kā uzlabot ražošanas struktūru. Dokumentā arī apstiprināts, ka Lielbritānijas valdība apsver iespēju atgūt publisko zemi, lai uz tās dotu iespēju privātajam sektoram palielināt pārtikas ražošanu. Tāpat tiek runāts par lielāku tirdzniecības liberalizēšanu, bet reizē arī par pastiprinātu izgatavošanas vietas norādi (ieskaitot pārstrādātus produktus), lai patērētāji zinātu, no kurienes pārtikas cēlusies. Dokumentā skarta arī klimata pārmaiņu ietekme uz pārtikas ražošanu un norādīts, ka metāns (liellopi)) rada 4% no kopējās SEG emisijas Lielbritānijā, taču sīkākas rekomendācijas par gaļas patēriņu netiek sniegtas. Tāpat kritizēta pārtikas izšķērdēšana, jo Lielbritānijas mājsaimniecības katru gadu izmet atkritumos 8,3 milj. t pārtikas, lai gan 65% no tās varētu tikt patērēti un kas veido GBP 480 uz ģimeni. Samazinot šos apmērus uz pusi, saruktu arī SEG emisija, un tā līdzinātos efektam, ko dod no ceļa pazudusi 1 automašīna no 8. Tāpēc dokumentā kritizēta lielveikalu prakse Pērc vienu, otrs par brīvu, kas veicina pirkt vairāk. Turklāt dokumentā aprēķināts, ka KLP vienam Lielbritānijas patērētājam 2007. gadā izmaksājusi papildu GBP 3,2 mljrd. Avots: Agra Facts Nr. 01-10, 08.01.2010. |