Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiES nepieņem Ukrainas fitosanitārās normasAlīda Pēda, AgroPols
12.01.2010 Jau aizvadītā gada sākumā daudzi Ukrainas politiķi un ekonomisti uzskatīja, ka visdrīzākajā laikā tiks parakstīta Eiropas savienības (ES) un Ukrainas vienošanās par kopējas asociācijas izveidi, informē news.agro.ru. Tagad daudzi fakti liecina, ka, labākajā gadījumā, asociācija varētu tikt izveidota tikai 2011. gadā. Izrādās, galvenais klupšanas akmens ir fitosanitārās normas, kā arī daudzu tirdzniecības marku lietošanas kvotas. Tieši fitosanitāro normu vienādošana kļuvusi par grūti atrisināmu problēmu, un, piemēram, pieļaujamo baktēriju daudzums pienā, putnu būru lielums putnkopības saimniecībās vai liellopu kaušanas noteikumi ir tikai daži aspekti, kuru dēļ Ukraina joprojām nav gatava iekļauties vienotā asociācijā ar ES. Šķēršļus rada arī tas apstāklis, ka Eiropas Savienībā ir aizliegts ražot veselu virkni produktu, kas jau patentēti kādā no dalībvalstīm. Taču Polija, uzsver viens no Ukrainas sarunu grupas dalībniekiem, savulaik izņēmusi patentu uz ļoti daudziem nosaukumiem, kas ukraiņu un poļu kultūras radniecības dēļ ir kopēji. Turklāt ES normas arī prasa aizliegt šo patentēto produktu apriti pat valsts iekšienē. Ne mazāk nopietna barjera radusies, apspriežot tirdzniecības kvotas. Vairākās pozīcijās Briseles piedāvātās kvotas bijušas pat 10 reižu zemākas kā ražošanas apjoms. Piemēram, kukurūzai piedāvāta 70 tūkst. t liela kvota, taču Ukraina ik gadu saražo 7 milj. t kukurūzas. Līdzīgi ar cukuru: ieteikta 40 tūkst. t liela kvota, lai gan 2009. gadā valsts saražojusi 1,5 milj. t cukura. Tādējādi pērnā gada 4. decembrī Kijevā notikušajā ES un Ukrainas samitā Ukraina piedalījās, joprojām nebūdama asociācijas locekle. Vairāki eksperti uzskata, ka vispiemērotākais brīdis asociācijais izveidei ar ES Ukrainai būs tad, kad prezidentējošās valsts funkcijas pārņems Polija - 2011. gada otrajā pusē. |