Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiZemkopības ministrs Berlīnē pauda Latvijas nostāju klimata pārmaiņu mazināšanāSolveiga Lazovska, LR Zemkopības ministrija (ZM)
19.01.2010 Sestdien, 16. janvārī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Berlīnē piedalījās III Starptautiskajā lauksaimniecības ministru forumā Lauksaimniecība un klimata izmaiņas jauni konceptuāli priekšlikumi politikas veidotājiem un rūpniecībai un II Berlīnes lauksaimniecības ministru samitā, kurā tās dalībnieki pauda savas valsts pozīciju klimata pārmaiņu mazināšanā. Tāpat zemkopības ministrs tikās ar vairāku izstādes dalībvalstu lauksaimniecības ministriem un amatpersonām. Lauksaimniecības ministru samitā J.Dūklavs, uzrunājot sanāksmes dalībniekus, norādīja, ka, risinot klimata pārmaiņu jautājumus, ir nepieciešama lielāka valstu sadarbības koordinācija pētniecības jomā un adekvātu, saskanīgu atbalsta mehānismu pilnveidošanā. Latvija uzskata, ka nākotnē svarīgi būtu starptautiskā līmenī risināt jautājumu par koksnes produktu uzskaiti. Tas jāņem vērā kopējā emisiju inventarizācijā. Klimata ietekmes mazināšanā nozīmīga ir ilgtspējīga un līdzsvarota lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstība, kam nepieciešama adekvāta finansējuma sadale. Tāpat ir jāpilnveido metodikas un kritēriji, pēc kuriem varētu novērtēt lauksaimniecības pasākumu ietekmi uz klimata pārmaiņām, un tie prasmīgi jāpielieto lauku attīstības plānošanā, kā arī finansējuma sadalē. J.Dūklavs sanāksmē skaidroja, ka Latvija jau šobrīd saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) politikas nostādnēm un instrumentiem realizē pasākumus, kas vienlaikus ar atbalstu lauksaimnieciskajai darbībai dod ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Tā, piemēram, Latvijā tiek veicināta ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. Tiek arī atbalstīta biogāzes un atjaunojamās enerģijas ražošana no lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās izcelsmes biomasas, kā arī meliorācijas sistēmu būvniecība, rekonstrukcija un renovācija. Tāpat zemkopības ministrs izteica gatavību sniegt ieguldījumu, lai panāktu līdzsvarotu juridisku vienošanos par nākotnes stratēģiju un rīcībām klimata pārmaiņu mazināšanā, par ko netika panākta vienošanās Kopenhāgenas konferencē. Uzrunas noslēgumā J.Dūklavs uzsvēra, ka jāsniedz ieguldījums ANO noteiktā mērķa pārtikas nodrošinājuma pasaulē realizēšanai. Latvijai ir iespējas palielināt lauksaimniecisko ietilpību un ražošanu, ievērojot ilgtspējības principu, kā arī dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, norādīja J.Dūklavs. Darba dienas gaitā J.Dūklavs tikās arī ar Polijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ministru Mareku Savicki. Galvenā sarunu tēma skāra Kopējās lauksaimniecības politikas attīstību pēc 2013.gada, tostarp maksājumu izlīdzināšanu starp jaunajām un vecajām ES dalībvalstīm. M.Savickis uzsvēra, ka ir jānovērš viedokļu dažādība, un jaunajām dalībvalstīm jāizveido stingra pozīcija, lai ar šo pieprasījumu pārliecinoši vērstos Eiropas Komisijā, lemjot par maksājumu apjomu nākamajā finansēšanas periodā. J.Dūklavs pauda atbalstu Polijas iniciatīvai vienota viedokļa veidošanā jauno ES dalībvalstu starpā. Lai iepazītos ar Latvijas lauksaimniecības produkciju, mūsu valsts stendu izstādes gaitā apmeklēja Bādenes-Virtembergas Pārtikas un lauku vides ministrs Peters Hauks. |