Politikas jaunumi

Zemkopības ministrija atteikusies no pārejas uz vienotajiem maksājumiem 2011. gadā

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atzinīgi vērtēja ZM lēmumu atteikties no pārejas uz vienoto maksājumu, tādējādi solidarizējoties ar visām pārējām jaunajām ES dalībvalstīm. "Par vienoto maksājumu sistēmas ieviešanu daudz neskaidrību bija arī EK. Pirmdien atbildīgās EK amatpersonas teica vienu, bet otrdien jau ko citu. Ja EK nav vienota viedokļa, tad ieviest sistēmu pāris gadiem un ieguldīt ievērojamus līdzekļus nebūtu lietderīgi. Ir skaidrs, ka, mainot sistēmu, finansējuma vairāk nekļūs, tādēļ kādiem zemniekiem to vajadzētu palielināt, bet kādiem samazināt, kas nebūtu godprātīgi," teica Krauze.

Šodien [20. janvārī] Lauksaimnieku organizāciju konsultatīvās padomes sēdē pieņemts lēmums no nākamā gada nepāriet no vienotajiem platību maksājumiem uz vienotajiem maksājumiem, biznesa portālam "Nozare.lv" stāstīja Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucaua.

Viņa skaidro, ka Zemkopības ministrija (ZM) bija paredzējusi un sākotnēji arī ar Eiropas Komisiju (EK) daļēji vienojusies ieviest tā saukto A modeli, kas paredzēja, ka 50% būtu vienotā platību maksājuma summa no Eiropas Savienības (ES) finansējuma un 50% būtu no valsts nacionālā budžeta, tādējādi nodrošinot ražojošā zemnieka ienākumu aploksnes nesamazināšanos, kas ļoti būtiska būtu piensaimniecības sektorā strādājošajiem. Taču šo modeli EK kategoriski neatbalsta, jo uzskata, ka EK atbildība ir nesamazināt ienākumu apjomu par platībmaksājumiem.

"Ja mēs nevaram ieviest A modeli, lauksaimniekiem naudas izteiksmē nav nekāda ieguvuma. Tāpēc ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju vadītājiem un zemkopības ministru nolēmām, ka saglabāsim esošo tiešmaksājumu sistēmu. Savukārt 2011. gadā mēģināsim ieviest tā saukto 28. pantu, kā rezultātā, mainot Finanšu ministrijas veidlapas, mēģināsim identificēt kopējā lauksaimnieku ieņēmumu daļā lauksaimnieciskās ražošanas īpatsvaru, kas ļautu atbalstīt tos lauksaimniekus, kuri reāli nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu," sacīja Lucaua.

Arī pārējās jaunās ES dalībvalstis nepāries uz vienotajiem maksājumiem, Ungārija ir sākusi pāreju, bet tur notiek tiesvedības process. Pāreja uz jauno sistēmu dalībvalstīm ir brīvprātīga, turklāt sistēma tiktu ieviesta tikai diviem turpmākajiem gadiem un jau 2013. gadā sistēma atkal mainīsies.

"Turklāt jāņem vērā, ka jāizveido maksājumu tiesību reģistrs, kas izmaksātu aptuveni 0,5 miljonus latus, kas priekš diviem gadiem nav ekonomiski pamatots. Nolemts, ka reģistram paredzētos 0,5 miljonus latu novirzīs kredītprocentu dzēšanai būvniecības projektiem," sacīja Lucaua.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs uzsvēra, ka šis ir gala lēmums, par ko ZM vienojusies ar visām lielākajām lauksaimniekus pārstāvošajām organizācijām.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze atzinīgi vērtēja ZM lēmumu atteikties no pārejas uz vienoto maksājumu, tādējādi solidarizējoties ar visām pārējām jaunajām ES dalībvalstīm. "Par vienoto maksājumu sistēmas ieviešanu daudz neskaidrību bija arī EK. Pirmdien atbildīgās EK amatpersonas teica vienu, bet otrdien jau ko citu. Ja EK nav vienota viedokļa, tad ieviest sistēmu pāris gadiem un ieguldīt ievērojamus līdzekļus nebūtu lietderīgi. Ir skaidrs, ka, mainot sistēmu, finansējuma vairāk nekļūs, tādēļ kādiem zemniekiem to vajadzētu palielināt, bet kādiem samazināt, kas nebūtu godprātīgi," teica Krauze.

Latvijai vienoto maksājumu aploksnes vērtība līdz 2013. gadam sasniegs 146 miljonus eiro (103 miljonus latu).