Politikas jaunumi

Labā ziņa: 1,01 milj. latu sadale piensaimniecībai nonākusi finiša taisnē

Vēl pērnajā gadā Eiropas Parlamenta deputātiem bija izdevies panākt, ka 300 miljoni eiro (210,84 miljoni latu) tiek atvēlēti īpašam tirgus atbalstam piena nozarē. Vakar ZM vadības sēdē lēma par atbalsta sadali.

Vēl pērnajā gadā Eiropas Parlamenta deputātiem bija izdevies panākt, ka 300 miljoni eiro (210,84 miljoni latu) tiek atvēlēti īpašam tirgus atbalstam piena nozarē. Vakar ZM vadības sēdē lēma par atbalsta sadali.
Lēmums par šāda atbalsta pasākuma īstenošanu tika pieņemts Eiropas Komisijas Vienotās tirgus organizācijas vadības komitejas sanāksmē 2009. gada 3. decembrī (Komisijas 2009. gada 15. decembra Regula Nr. 1233/2009, ar ko nosaka īpašu tirgus atbalsta pasākumu piena nozarē).
No šiem 300 miljoniem, Latvijai piešķirtais kopējais finansējums ir 1,4 miljoni eiro (1,01 miljoni latu) un nav pagājuši pat divi mēneši, kad tiek runāts par konkrētiem piešķiršanas noteikumiem.
 
Šodien Zemkopības ministrijā mums apstiprināja, ka ir uzsākts virzīt jautājumu par šī finansējuma sadali un ir nolemts, ka īpašais tirgus atbalsts piena nozarē tiek piešķirts piena ražotājiem, kuri savas piena kvotas ietvaros 2008./ 2009. kvotas gadā pārdevuši vismaz 80 tonnas piena un kuru rīcībā ir piena kvota arī 2009./ 2010. kvotas gadam, tādējādi no atbalsta pretendentu loka izslēdzot ražotājus, kuru piena kvota 2008./ 2009. kvotas gadam bija mazāka par 80 tonnām.

Uz jautājumu, kādēļ noteiktais saražotais piena daudzums ir vismaz 80 tonnas, Zemkopības ministrija atbildēja sekojoši: ”Kvotu izpildes dati par 2008./2009.kvotas gadu liecina, ka saimniecības, kas saražo 80 t un vairāk piena, ir realizējušas tirgū 68 % no Latvijas kopējā pārdotā piena daudzuma kvotas ietvaros.
Tas nozīmē, ka šī saimniecību grupa ražo tirgus vajadzībām un apgādā lielāko daļu tirgus ar nepieciešamo piena daudzumu. Šī ir saimniecību grupa, kura visvairāk tika ietekmētas no tirgus krīzes piena sektorā.
Savukārt 2008./2009.kvotas gads ir pēdējais pilnīgi noslēgtais kvotas gads un šāds nosacījums nepieciešams atbalsta noadministrēšanai.”

EK izvirzītie nosacījumi atbalsta saņemšanai:
1. Atbalsts jāpiešķir ražotājiem, kuriem zemās piena iepirkuma cenas būtiski ietekmēja ekonomisko situāciju un kuri izjūt likviditātes problēmas. Tas jāpiešķir, balstoties uz objektīviem kritērijiem, nediskriminējošā veidā, izvairoties no tirgus un konkurences kropļošanas.
2. atbalsts jāizmaksā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2010. gada 30. jūnijam, tāpat sistēmai jābūt vienkāršai.

Atbalsts tiks piešķirts par tonnu individuālās kvotas ietvaros pārdotā piena 2008./ 2009. kvotas gadā, bet tikai tiem piena ražotājiem, kuru rīcībā esošā kvota 2008./ 2009. kvotas gadam bija vismaz 80 tonnas. Atbalsta likmi aprēķina, dalot kopējo finansējumu (1 016 116 lati) ar piena tonnu skaitu (457 543 tonnas), ko saražoja ražotāju/ kvotas īpašnieku skaits virs 80 tonnām (t.i., 1 449).
Aprēķinot jāsecina, ka minimālā likme par vienu attaisnoto piena tonnu ir 2,22 lati, tādējādi saimnieks, kurš saražojis 80 tonnas, saņems mazliet vairāk par 170 latiem.
Taču vēl turpināsies diskusijas ar lauksaimniekiem, lai vienotos par gala nosacījumiem attiecībā uz atbalsta pretendentiem.

Zemkopības ministrijā mums pastāstīja, ka vēl jāsagaida EK atzinums par ZM ierosinātajiem atbalsta piešķiršanas kritērijiem.
Prieks par ZM operativitāti un cerams, ka tā būs klāt arī citu jautājumu risināšanā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas izvirzītajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, šis atbalsts ir jāizmaksā pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2010.gada 30.jūnijam.