Politikas jaunumi

Atbalsts piensaimniecībai 2010. gadā

Esam jau rakstījuši par 21. decembra semināru piena ražotājiem, arī piena pārstrādes uzņēmumiem. Uz tikšanos bija ieradusies arī Liene Jansone no Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta, lai pastāstītu par valsts un Eiropas Savienības atbalstu piensaimniecības attīstībai 2010. gadā. Domājam, ka šī informācija var noderēt ikvienam piensaimniekam.

Esam jau rakstījuši par 21. decembra semināru piena ražotājiem, arī piena pārstrādes uzņēmumiem. Uz tikšanos bija ieradusies arī Liene Jansone no Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta, lai pastāstītu par valsts un Eiropas Savienības atbalstu piensaimniecības attīstībai 2010. gadā. Domājam, ka šī informācija var noderēt ikvienam piensaimniekam.

Runājot par atbalstu, diemžēl pozitīvu ziņu ir maz.„Varētu teikt, ka esam atgriezušies periodā, kad tika ieviestas subsīdijas, atbalsts sarucis par 35%,” atklāj Liene Jansone. Kā ziņots, 2010. gadā valsts budžetā lauksaimnieku subsīdijām apstiprināti 10 miljoni latu, savukārt 2009.gadā valsts atbalsts lauksaimniecībai bija 25 681 709 lati. Lielākā subsīdiju daļa tiek novirzīta lopkopības attīstībai, atbalstot ciltsdarbu un dzīvnieku audzēšanu.

Viena no valsts atbalsta programmām ir „Par ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanu pārraudzībā esošai piena govij”. Šī subsīdiju programma pastāv jau vairāk kā desmit gadu, šogad gan finansējums būtiski samazināts. Ir arī zināmi grozījumi atbalsta saņemšanā, proti, valsts atbalstu piešķir par ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanu pārraudzībā esošai piena govij, kura uz 01.02.2010. gadu atrodas pārraudzības ganāmpulkā, kurā ir vismaz 6 piena šķirņu govis (līdz šim tika maksāts par pārraudzībā esošu govi, sākot no vienas govs saimniecībā). Tāpat tagad ir noteikts, ka pēdējās noslēgtās standarta laktācijas (240- 305 dienas) izslaukums ir vismaz 5 000 kg.
Otra valsts atbalsta programma ir „Par ģenētiskās kvalitātes un produktivitātes noteikšanu pārraudzībā esošām piena govīm”, kur kopējā plānotā atbalsta summa ir 1 415 084 lati un kopējā plānotā summa uz govi ~ 19 lati.
Kopējais plānotais atbalsts piensaimniecībai ir 2 182 019 lati, tā skaitā pārraudzības analīžu veikšanai, pārbaudāmā buļļa meitām, vaislas buļļu ģenētiskās vērtības noteikšanai, par ciltsgrāmatas A daļā uzņemtu dzīvnieku.
Liene Jansone pastāsta, ka arī liellopu gaļas ražošanā, cūkkopības, aitkopības un kazkopības nozarēs saglabājas ciltsdarba maksājumi, tomēr jāņem vērā finansējuma samazinājums. Nesen nolemts visām sadaļām „nocirpt” vēl 10%, lai 1,5 miljonus latu novirzītu kredītprocentu dzēšanai.

Vērā ņemamu finansējumu gūstam no Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.- 2013. gadam. Kā stāsta ZM speciāliste, kopumā šīs programmas ietvaros mums pieejami 140 miljoni latu, no kuriem puse ir izmaksājami platību maksājumiem- par mazāk labvēlīgiem apveidiem (MLA), agrovidi, bioloģiski saimniekojošajiem.

Par lauku saimniecību modernizāciju
Īsumā par pasākumu „Lauku saimniecību modernizācija”, kurā iepriekš bija novērojama liela lauksaimnieku aktivitāte, tomēr uz decembrī izsludināto kārtu pieteikto projektu finansējums sastāda tikai 10 miljonus latu (pieejamais bija 20 miljoni latu).
Finansējuma piešķiršanas kārtību reglamentē divi normatīvie akti:
1. Ministru kabineta 2009. gada 20. oktobra noteikumiem Nr. 1209 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam „Lauku saimniecību modernizācija””
2. Ministru kabineta 2009. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 783 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai”
Pasākuma īstenošanas vieta ir visa Latvijas teritorija un atbalsta saņēmēji ir gan juridiskas, gan fiziskas personas. Tā kā slēgts atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem, šobrīd tiek diskutēts, ka uz jauno kārtu varētu ļaut pretendēt arī tiem, kas vēlas uzsākt lauksaimniecisko ražošanu. Tāpat uz atbalstu var pretendēt arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.

Atbalstāmās aktivitātes šogad nav mainījušās
Atbalsts paredzēts jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai, kas paredzētas lauksaimniecības produktu ražošanai, t.sk. pašu saražotās produkcijas iepakošana. Tāpat atbalstītas tiks jaunu lauksaimniecības produktu ražošanas būvju celtniecība, rekonstrukcija un nepieciešamo būvmateriālu iegāde.

Izmaiņas skārušas atbalsta intensitāti
Tagad vienam pretendentam visā 2007.–2013.gada programmēšanas periodā atbalsta intensitāte ir 40 procentu no attiecināmajām izmaksām (ne vairāk kā 35 000 latu), kas saistītas ar investīcijām tehnikas un iekārtu iegādei. Savukārt projektiem, kas ir iesniegti līdz 2010.gada 31.decembrim, – 35 procenti no attiecināmajām izmaksām (vairāk nekā 35 000 latu), kas saistītas ar investīcijām tehnikas un iekārtu iegādei. Ja atbalsta pretendents ir atbilstošas kooperatīvās sabiedrības biedrs, atbalsta intensitāti palielina par pieciem procentiem.
Papildu atbalsta intensitāte pieejama, ja projekts tiek īstenots MLA- atbalsta pretendentam, kas investīcijas veic MLA, atbalsta intensitāti jebkurām investīcijām palielina par pieciem procentiem

Par atbalsta apjomu
Pieejamais atbalsta apjoms visā programmēšanas periodā vienam atbalsta saņēmējam ir 421 000 lati, savukārt, ja atbalsta pretendentam neto apgrozījums no lauksaimnieciskās ražošanas pēdējā noslēgtajā gadā ir vismaz 250 000 latu, tad attiecināmo izmaksu summu aktivitātēm palielina līdz 1 400 000 latiem.
Kā stāsta Liene Jansone, šobrīd ir veikti grozījumi Lauku attīstības programmā un maksimālā attiecināmo izmaksu summa no 1,4 miljoniem palielināta līdz 2,8 miljoniem. Tomēr, lai netiktu veiktas neadekvātas investīcijas, noteikts, ka maksimālā attiecināmo izmaksu summa nevarēs pārsniegt trīs pēdējo gadu neto apgrozījumus.  Piemēram, ja gada neto apgrozījums ir 500 000 latu, tad maksimālā attiecināmo izmaksu summa var būt 1 500 000 latu.
Savukārt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kas darbojas vismaz trīs gadus pēc kārtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, attiecināmo izmaksu summa visā programmēšanas periodā ir 7 028 040 latu.

Ir arī jauni nosacījumi
Tiek prasīts, lai tiktu maksātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (vidēji par vienu strādājošo 700 latu). Šis nosacījums gan neattiecas uz atbalsta pretendentiem, kuriem pēdējā noslēgtajā gadā neto apgrozījums no lauksaimnieciskās ražošanas ir mazāks par 20 tūkstošiem latu.
Tā kā Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka daudzi apstiprinātie projekti netiek īstenoti, tiek prasīts, lai reizē ar projekta iesniegumu vai sešu mēnešu laikā pēc lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu spēkā stāšanās, Lauku atbalsta dienestā jāiesniedz izziņa no kredītiestādes par kredīta piešķiršanu, ja projekta īstenošanai plānots ņemt kredītu.
Lauksaimniecībā izmantojamo traktoru iegādi ir iespējams iekļaut kā attiecināmās izmaksas, nepārsniedzot saimniecībā jau esošo traktoru kopējo maksimālo jaudu, ko aprēķina, summējot nominālās jaudas (zirgspēkos) attiecību – viens zirgspēks pret vienu hektāru un viens zirgspēks pret vienu liellopu vienību. Aprēķinā tiek ņemti vērā traktori, kas ir jaunāki par 10 gadiem no to izlaides datuma un traktoru iegādi var ietvert attiecināmajās izmaksās arī tad, ja to maksimālā jauda ir ne vairāk kā par 50 zirgspēkiem lielāka nekā aprēķinātā nominālās jaudas summa.

Atbalsts pārstrādei
Pasākums „Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana”
Atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar:
1. Ministru kabineta 2008. gada 8.aprīļa noteikumiem Nr. 255 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma "Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana" ietvaros”

2. Ministru kabineta 2009. gada 14.jūlija noteikumiem Nr. 783 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai”

Pasākuma īstenošanas vieta ir visa Latvijas teritorija un atbalsta saņēmēji ir juridiska persona, kas vismaz divus gadus lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumā nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi (esošs pārstrādes uzņēmums), kā arī jauna komercsabiedrība, kuru piena vai gaļas pārstrādei nodibinājusi viena vai vairākas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (jauns pārstrādes uzņēmums).

Atbalstāmās aktivitātes:
- Investīcijas lauksaimniecības produktu pārstrādei (kā arī iepakošanai un pirmapstrādei), jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegādei un uzstādīšanai;
- lauksaimniecības produktu pārstrādei (arī iepakošanai un pirmapstrādei) paredzētu jaunu būvju būvniecība un esošo būvju rekonstrukcija;
- investīcijas vides aizsardzības jomā pārstrādes uzņēmuma vispārējās darbības uzlabošanai.

Atbalsta intensitāte:
Esošiem pārstrādes uzņēmumiem un jauniem pārstrādes uzņēmumiem atbalsta apjomu nosaka atbilstoši uzņēmuma kategorijai:
1. mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem,– 40 % no attiecināmajām izmaksām;
2. mikrouzņēmumiem un maziem uzņēmumiem, kuros tiek veikta bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrāde – 50 % no attiecināmajām izmaksām;
3. pārējiem uzņēmumiem - 25 % no attiecināmajām izmaksām;
4. uzņēmumiem, kuros strādā 750 darbinieku un vairāk un kuru neto apgrozījums ir 140 560 800 latu un vairāk, atbalstu nepiešķir.

Pieejamais atbalsta apjoms:
Visā programmēšanas periodā projektu skaits vienam atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa nepārsniedz:
1. 4 919 000 latu - investīciju veikšanai esošā gaļas, piena un graudu sektora pārstrādes uzņēmumā. Attiecināmās izmaksas, kuras aprēķina atbilstoši MK 08.04.2008. noteikumiem Nr.255, nepārsniedz 2 130 000 latu
2. 2 130 000 latu - investīciju veikšanai piena un gaļas sektora jaunā pārstrādes uzņēmumā un augļu un dārzeņu sektora pārstrādes uzņēmumā
3. 710 000 latu – investīciju veikšanai pārējo lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumā.
„Pieteikšanās kārta ir noslēgusies, tomēr projektu skaits ir mazs, tādēļ februāri kopīgi ar nevalstiskajām organizācijām centīsimies pārstrādāt noteikumus, lai jau martā varētu izsludināt jaunu pieteikšanos ar pieņemamākiem nosacījumiem,” prognozē Jansone.

Atbalsts vides un lauku ainavas uzlabošanai
Trešais lielākais Lauku attīstības programmas pasākums ir „Vides un lauku ainavas uzlabošana”. Tiek  turpināts nodrošināt atbalsta apmēru par vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, līdzšinējās MLA teritorijās līdz 2013.gadam:
1.kategorija - EUR 25;
2.kategorija - EUR 40;
3.kategorija - EUR 58.
MLA atbalstam pieteiktā lauksaimniecībā izmantojamā zemes platība, ko saņēmējs pasākuma iesniegumā norādījis kā „Papuve” (kultūras kods – 610), nedrīkst pārsnieg 20% no kopējās saņēmēja pieteiktās platības.
Šis pasākums paredz arī agrovides maksājumus: bioloģiskās lauksaimniecības attīstība, integrētās dārzkopības ieviešana un veicināšana, bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos, rugāju lauks ziemas periodā.

Jāņem vērā, ka tagad saņemtais atbalsts nav jāatmaksā gadījumos, kad saimniecības stāvoklis nedaudz mainās un veicot kontroli tiek konstatēta saistību pārtraukšana, kas ir robežās līdz 20% no kārtējā gadā deklarētās kopplatības. Iepriekš noteiktā robeža bija 3%.

Jaunas saistības 2010. gadā var uzņemties pasākumā „Bioloģiskās daudzveidības uzturēšana zālājos”, jo ir apsekotas un precīzi noteiktas zālāju platības, kā arī apakšpasākuma „Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība” atbalsta pretendenti, kuri līdz 2009.gadam (ieskaitot) uzsāka darbību bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražošanā un ir atbilstoši sertificēti.Jāatgādina, ka jaunas saistības apakšpasākumā „Erozijas ierobežošana” netiks uzsāktas, tā vietā varēs pieteikties atbalstam apakšpašākumā „Rugāju lauks ziemas periodā”.