Politikas jaunumi

Latvijas iedzīvotāji izrādījušies ceturtie aktīvākie ES KLP apspriešanā

11. jūnijā noslēdzas divus mēnešu ilgā sabiedrības aptauja par ES kopējās lauksaimniecības politiku no 2014. gada 1. janvāra. Kopumā par to visā Eiropas Savienībā līdz 8. jūnijam izteikušies 5000 iedzīvotāju, starp tiem - 417 no Latvijas, kas aktivitātes ziņā ir visaugstākais rādītājs starp 27 dalībvalstīm, stāsta Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.

Ņemot vērā sabiedrības lielo aktivitāti viedokļu izteikšanā par ES kopējās lauksaimniecības politiku, Eiropas Komisija KLP apspriešanu bija pagarinājusi  11. jūnijam.

Atklātajā diskusijā tika apspriesti četrus galvenie jautājumi: Kādēļ Eiropai vajadzīga kopēja lauksaimniecības politika? Kādus mērķus sabiedrība izvirza lauksaimniecībai? Kādēļ vajadzīga KLP reforma un kā ar KLP palīdzību nodrošināt to, ko gaida sabiedrība? Kādiem līdzekļiem īstenot rītdienas KLP?

Ikviens Latvijas iedzīvotājs savus priekšlikumus varēja un šodien [11. jūnijam] līdz pusnaktij vēl var iesniegt rakstveidā īpašā tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/agriculture/cap-debate .

EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca ir patiesi gandarīta, ka no 5000 visā ES izteiktajiem viedokļiem ierosinājumu skaits no Latvijas pirms trim dienām bija 417: "Latvijas iesaistīšanās Eiropas lauksaimniecības politikas veidošanā ir veiksmes stāsts. Ja iesniegto viedokļu skaitu pārrēķinātu uz valstī dzīvojošo iedzīvotāju skaitu, tad Latvija ir visaktīvākā no 27 dalībvalstīm. Liels paldies visiem par līdzdalību!"

"Paustie viedokļi ir zinoši un pamatoti, un tajos nevar neieklausīties. Lauku sabiedrības politiskais pasūtījums ir nodrošināt atbalsta līdzsvaru ne tikai starp "vecajām" un "jaunajām" dalībvalstīm, bet arī maksājumu līdzsvaru starp mazajām un lielajām saimniecībām," secina Iveta Šulca un aicina arī Latvijas politiķus ieklausīties šais viedokļos.

Visvairāk priekšlikumu izskanējis no Vācijas (1323 viedokļi), Polijas (1009), Francijas (695) un Latvijas (417). Tad aktivitātes ziņā seko Austrija, Spānija un Beļģija.

ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs pauda gandarījumu par sabiedrības iesaistīšanos, uzsverot, ka "KLP nav tikai zemniekiem, bet visiem ES pilsoņiem kā nodokļu maksātājiem un patērētājiem". Viņš atkārtoti pauda savu nodomu novembrī nākt klajā ar Eiropas Komisijas priekšlikumiem un uzsvēra, ka sabiedriskā apspriešana un tai sekojošā konference dos ieguldījumu to sagatavošanā.

Nepieciešamā informācija ir rodama ES diskusiju platformā www.esmaja.lv . Viedokli par iesniegtu uzskatāms tikai tad, kad informācija ievadīta http://ec.europa.eu/agriculture/cap-post-2013/debate/index_lv.htm .

Pēc 11. jūnija iesniegtos priekšlikumus apkopos neatkarīga organizācija. 19. jūlijā un 20. jūlijā īpašā konferencē tā sabiedrību un EK informēs par KLP apspriešanas rezultātiem (http://ec.europa.eu/agriculture/cap-post-2013/conference/index_en.htm ). Eiropas Komisija secinājumus apkopos un 2010. gada novembrī sagatavos ziņojumu, kuru aicinās apspriest visās dalībvalstīs. 2011. gada vidū paredzēts iesniegt EK sagatavoto likumdošanas priekšlikumu. Pēc tā apspriešanas un pieņemšanas Eiropas Parlamentā un Eiropas Padomē, jaunajai KLP jāstājas spēkā 2014. gada 1. janvārī.