Politikas jaunumi

Izmaiņas piena kvotu sistēmā veicinās kvotu apriti

Atsaucoties uz izskanējušajām bažām par to ka, saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) regulu un Latvijas normatīvo aktu prasībām daļai piena ražotāju varētu tikt atņemtas piena kvotas, ja tās nav izpildītas, Zemkopības ministrija (ZM) skaidro radušos neizpratni.

Latvijas kopējā piena kvota 2009./2010. kvotas gadam bija noteikta 750 653 tonnu apmērā, no kā 719 683 tonnas veido valsts piegādes piena kvota un 30 970 tonnas – tiešās tirdzniecības piena kvota. Noslēdzoties 2009./2010. kvotas gadam, piegādes kvota ir izpildīta par 84,62%, bet tiešās tirdzniecības kvota par 77,9%.

ZM, izanalizējot situāciju attiecībā uz piena kvotas izpildi, ņemot vērā valsts aģentūras „Lauksaimniecības datu centra” (LDC) sniegtos datus par kvotas izpildi un sadarbības partneru sniegtos priekšlikumus, nolēma, ka ir jāveic grozījumi Ministru kabineta (MK) 2009. gada 8. septembra noteikumos Nr. 1040 „Piena kvotu administrēšanas noteikumi” noteiktajās prasībās attiecībā uz piena kvotas papildināšanu valsts rezervē.

Tas nozīmē, ka šie noteikumi tiek grozīti, nosakot, ka mazāks kvotas samazinājums (5% apmērā no neizpildītā apjoma) tiek piemērots saimniecībām, kuras ir realizējušas piena daudzumu 71% - 85% apmērā no piešķirtā kvotas apjoma. Tām saimniecībām, kuras ir realizējušas līdz 70,9% no piešķirtā kvotas apjoma, paliek spēkā līdzšinējā kārtība, t.i. piena kvota tiek samazināta par 50% no neizpildītā apjoma. Pilnībā kvota tiek atsavināta tām saimniecībām, kuras kvotas ietvaros vispār nav realizējušas pienu, bet ja saimniecība tomēr plāno turpināt piena ražošanu, tad tai ir iespēja saņemt atpakaļ piena kvotu 50% apmērā no atsavinātā daudzuma. Šādu normu piemērošana dod iespēju palielināt valsts piena kvotas rezervi, radot iespēju no valsts rezerves piešķirt kvotas jauniem piena ražotājiem un tiem, kuri ražo vairāk nekā ļauj jau piešķirtās kvotas. Kopumā valstī šādu normu piemērošana radītu iespēju realizēt vairāk pienu kvotas ietvaros un samazinātu iesaldēto un nelietderīgi apsaimniekoto kvotas apjomu.

Lai novērstu piena kvotas pārsniegšanu vai tās neizpildīšanu, kvotas lielumam jābūt samērojamam ar saimniecības ražošanas jaudu, kā arī katram ražotājam ir jāseko līdzi savas kvotas izpildei. Tas nozīmē, ka jāveic kvotas izpildes uzskaite un plānošana savā saimniecībā (tiktāl, cik to neietekmē ārējie faktori) un nepieciešamības gadījumā jāmeklē iespēja savu kvotu samazināt vai attiecīgi palielināt.

Ja ar piešķirto piena kvotu daudzumu nepietiek, piena ražotājs var pārveidot savu piena kvotu no viena veida otrā, kā arī pastāv iespēja pieprasīt piena kvotu no valsts rezerves (iesnieguma iesniegšanas termiņš – 1.jūlijs) vai nopirkt to.

Ja saimniecība nespēj izpildīt piena kvotu, tad savukārt pastāv iespēja pārdot daļu no piena kvotas vai, ja ir pārtraukta piena ražošana, tad var atteikties no piena kvotas par to informējot LDC, kas šo daudzumu ieskaitīs valsts rezervē.

Piena ražotājiem jāatceras, ka uzskaite un izpildes kontrole jāveic par katru kvotas veidu atsevišķi, t.i., atsevišķi par piegādes kvotu un atsevišķi par tiešās tirdzniecības kvotu.

Par visiem jautājumiem saistībā ar piena kvotām jāvēršas valsts aģentūrā „Lauksaimniecības datu centrs”, Rīgā, Citadeles ielā 3, LV -1010. Sīkāku informāciju par piena kvotām arī var iegūt pa tālruni 67095070 (LDC Piena kvotu nodaļa), kā arī LDC interneta mājas lapā www.ldc.gov.lv.