Politikas jaunumi

Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas delegācija diskutē par KLP reformu un iepazīstas ar situāciju lauksaimniecībā

EP Lauksaimniecības komitejas delegācijas vadītājs Alberts Dess apliecināja, ka nākotnē ES Kopējā lauksaimniecības politika būs taisnīgāka. „Mēs nevaram solīt, ka maksājumi visām dalībvalstīm būs vienādi, taču tie noteikti būs izlīdzinātāki un taisnīgāki,” uzsvēra delegācijas vadītājs.

Kā jau ziņojām (sk. rakstu http://www.agropols.lv/?menu=27&newsid=93733), 14.-15. jūlijā Latvijā darba vizītē viesojas Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības (AGRI) komitejas delegācija, lai diskutētu par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu un iepazītos ar situāciju lauksaimniecības nozarē.

14. jūlijā notika preses konference ar EP Lauksaimniecības un lauku attīstības (AGRI) delegācijas pārstāvjiem un Ministru prezidentu Valdi Dombrovski.

Kā informēja Komunikācijas departamenta konsultante Liena Muraškina, savā runā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijas lauksaimniekiem būtiskākais jautājums ir par gatavošanos nākošajai finanšu perspektīvai pēc 2013. gada, un jautājums par tiešmaksājumu izlīdzināšanu un to, kādā veidā nodrošināt godīgu konkurenci ES iekšējā tirgū. Ministru prezidents šaubās, ka izdosies palielināt ES budžeta apjomu procentos pret ES kopējo nacionālo ienākumu. Acīmredzot maksājumos tas paliks ap 1 %, varbūt nedaudz vairāk, cerams, nedaudz vairāk, kas nozīmē, ka būs jautājums par šo samērā ierobežoto līdzekļu pārdali ES budžetā, tai skaitā, kopējā lauksaimniecības politikas budžetā.

Eiropas Tautas partijas Eiropas Parlamenta grupas lauksaimniecības jautājumu koordinators Alberts Dess (Albert Dess) atzina, ka „mūsu kopējās interesēs ir tas, lai pēc 2013. gada tiktu radīti labi apstākļi Eiropas lauksaimniekiem. Un vēl es gribu pieminēt to, ka šeit Latvijā uz hektāru ir vismazākie izlīdzinošie maksājumi pirmā pīlāra ietvaros, jo, ja Latvijā tiek maksāti aptuveni 78 eiro, tad Grieķijā - aptuveni 500. Un jāsaka, ka tik lielas atšķirības pēc 2013. gada vairs nedrīkstētu būt.”

A. Dess solīja arī nākotnē noteikti aizstāvēt triju Baltijas valstu intereses.

Latvijas Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete piebilda, ka šobrīd lauksaimniekiem tiek prasītas jaunas un jaunas papildus prasības, gan attiecībā uz vidi, gan attiecībā uz pārtikas standartiem un produktu kvalitāti. Un tieši tāpēc, ka šīs papildus prasības tiek izvirzītas, finansējums lauksaimniecībai no ES kopējā budžeta nedrīkst samazināties. Būtu nereāli cerēt, ka tas varētu palielināties. Katrā ziņā tas ir lielākais izaicinājums gan dalībvalstu vadītājiem, gan arī EP atrast tādu finanšu izkārtojumu, lai lauksaimniecībai paredzētā nauda saglabātos līdzšinējā apjomā.

Latvijas Avīzes žurnāliste Iveta Tompsone jautāja Desa kungam: „EP pēdējā ziņojumā ir norādīts, ka līdz 2050. gadam būs jāsaražo daudz vairāk pārtikas, ar daudz ierobežojošākiem apstākļiem. Kādā veidā kopējā lauksaimniecības politika noteiks lauksaimniecības produktu ražošanu?”

Dess: Jā, jums ir pilnīga taisnība, aprēķini rāda, ka līdz 2050. gadam pārtikas ražošanas apjomam būtu jāpaaugstinās līdz pat 60%, lai nodrošinātu to, ka ir pietiekami daudz pārtikas visā pasaulē. Un Eiropā, jāsaka, ir tā, ka Eiropas lauksaimniecības ir nozīmīga un būtiska loma. Un tādai tai ir jābūt arī nākotnē, ražojot šo visai pasaule nepieciešamo pārtiku. Es esmu daudzos reģionos bijis, daudz kur viesojies, daudz ko redzējis, es arī pats esmu lauksaimnieks, strādāju Bavārijā un apsaimniekoju saimniecību, kurā ir 45 ha. Un salīdzinot ar visiem šiem lauksaimniecības ražošanas reģioniem, ko esmu visā pasaulē redzējis, varu teikt, ka Eiropa ir viens no labākajiem šādiem reģioniem, tādēļ mums ir jādod mūsu lauksaimniekiem iespēja ilgtspējīgi strādāt, ražot nevis izsmeļot vides resursus, kā tas ir daudzviet ir pasaule, bet ilgtspējīgi ražot un es domāju, ka EP lielākā daļa deputātu ir par šādu politiku.

Un vēl es gribu teikt to, ka Eiropas lauksaimniecības politikā ne tikai ļoti būtiski ir atbalsta maksājumi un atbalsta maksājumu izlīdzinājums, šo tēmu ir jāskata arī daudz plašāk. Mums ir nepieciešama arī ārēja aizsardzība Eiropas lauksaimniecības politikai un tādai ārējai aizsardzība - es ar to domāju ne tikai muitas, bet es saprotu to tādā kvalitatīvā izpratnē. Tikai viens piemērs - nu nevar būt vienkārši tā, ka, piemēram, pagājušajā gadā EP tika pieņemts ziņojums par augu aizsardzības līdzekļiem un par šīm bīstamajām substancēm. Tādēļ nevar būt tā, ka Eiropa aizliedz izmantot daudz un dažādas vielas un tajā pašā laikā tiek pieļauts, ka Eiropā tiek ievesti produkti no reģioniem, kur šos Eiropā aizliegtos augu aizsardzības līdzekļus lieto. Respektīvi, ir nepieciešama kvalitatīva ārējā aizsardzība un ja tāda būs, tad, manuprāt, bažām nav pamata, tad Eiropas lauksamniecība pastāvēs arī konkurencē.

Uz I. Tompsones jautājumu, par kritērijiem, pēc kuriem tiks noteikti platībmaksājumi pēc 2013. gada, A. Dess tiešu atbildi nesniedz, bet par izlīdzinošiem maksājumiem uz hektāru saka, ka diez vai tie būt tik par lieli Latvijā kā Vācijā vai Eiropā caurmērā, visdrīzāk būs tā, ka tie līdzekļi, kas tiek maksāti Vācijā un Eiropā, tiks samazināti un tajās valstīs, kur ir zemi šie maksājumi, tur būs zināms pieaugums.

V. Dombrovskis piebilst, ka šī diskusija, pēc kādiem kritērijiem aprēķināt tiešmaksājumus, kopumā varētu būt pietiekoši sarežģīta un viņam nav pārliecības, ka beigās būs vienošanās par kaut kādiem precīziem kritērijiem, pēc kuriem visi tiešmaksājumi tiks pārrēķināti. Ļoti iespējams, ka būs vienošanās par vienkāršotu tiešmaksājumu izlīdzināšanu. Latvijas gadījumā nav būtiskākais, vai tiek pilnībā visi pārrēķini uztaisīti, vai tā ir tāda vienkāršota izlīdzināšanas sistēma, būtiskākais ir pats izlīdzināšanas fakts.

Vēlāk zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un Lauku attīstības komisijas deputāti apmeklēja zemnieku saimniecības Jelgavas un Bauskas novados.

Kā informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Solveiga Lazovska, viesojoties Jelgavas novada Sesavas pagasta zemnieku saimniecības „Rudeņi”, EP deputāti iztaujāja saimniecības īpašnieku Tomu Knopi par viņa skatījumu uz tiešmaksājumu sadalījumu starp dalībvalstīm, kā arī - kādu zemnieks vēlētos redzēt šo sistēmu nākotnē. Tāpat arī EP pārstāvji vēlējās uzzināt piena cenu veidošanās nianses, detalizēti pārrunājot ar saimnieku par piena „ceļu” no govs līdz pārstrādātājam.

”Tas rezultāts, ko mēs šodien redzējām, parāda, ka Latvijas saimniecības jau šodien ir sasniegušas Eiropas valstu saimniecību rādītājus, veiksmīgi izmantojot pieejamo Eiropas Savienības atbalstu,” uzsvēra J. Dūklavs.

Jelgavas novada Sesavas pagasta zemnieku saimniecības „Rudeņi” pamatdarbības virzieni ir piena lopkopība un augkopība. Šobrīd saimniecībā ir 122 slaucamas govis. Galvenā uzmanība, attīstot saimniecību, tiek veltīta jaunu tehnoloģiju ieviešanai. Veiksmīgi realizējot divus SAPARD projektus un izmantojot valsts atbalstu ražošanas modernizācijai saimniecībā uzbūvēta jauna slaucamo govju ferma 400 govīm ar piena bloku un mēslu krātuvi. Iegādāts aprīkojuma komplekts jaunlopu kūtij. Saimniecības iecerējusi labiekārtot jaunās lopu mītnes teritoriju, uzbūvēt jaunlopu mītni un lopbarības sagatavošanas cehu. Lopu skaitu paredzēts palielināt līdz 600 liellopiem.

Pēc ekonomiskajiem rādītājiem saimniecība ietilpst ekonomiski pašu spēcīgāko saimniecību grupā, kas veido 0,3% no visu Latvijas saimniecību skaita. Arī govju skaita ziņā šī saimniecība ierindojas vislielāko ganāmpulku īpašnieku saimniecību grupā (Latvijā vidējais govju skats saimniecībā - 2,5). Izslaukums vērtējams kā ļoti augsts, tas ir - 9532 kilogramu no govs gadā (2008.g. dati), salīdzinoši ar vidējo rādītāju Latvijā – 5487 kilogrami no govs gadā. Tāpat arī pēc sējumu platībām – 540 hektāri - „Rudeņi” ierindojami vislielāko saimniecību grupā, kas ir 0,9% saimniecību, kurās ietilpst 34% visu Latvijas sējumu. Tāpat arī ES un valsts īstenotā atbalsta apjomi saimniecībā katru gadu pieauguši, tā, piemēram, ja 2003.gadā tikuši īstenoti projekti par 16 tūkstošiem eiro, tad 2009.gadā apgūts gandrīz 20 reizes vairākatbalsta finansējuma, tas ir, 310 tūkstoši eiro.

Pēc tam zemkopības ministrs un EP deputāti viesojās Bauskas novada Stelpes pagasta bioloģiskajā saimniecībā „Ozoli”.

15. jūlijā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas deputāti, tikās ar Saeimas vadību, Eiropas lietu komisijas un lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un nozares politikas ekspertiem, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece <?xml:namespace prefix = st1 ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:smarttags" /><st1:PersonName w:st="on">Solveiga Lazovska</st1:PersonName>. Sarunu galvenais temats bija Eiropas Savienības (ES) Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) pēc 2013. gada, kā arī Latvijas nostāja šīs politikas nākotnes veidošanā.

Eiroparlamenta deputāti ar Saeimas deputātiem, lauksaimnieku sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem un J.Dūklavu diskusijā apmainījās ar viedokļiem par KLP mērķiem pēc 2013. gada, tirgus kopējās organizācijas darbības principiem, finanšu pārdali lauku attīstības politikai, šīs politikas lomu un vietu KLP pēc 2013. gada, kā arī KLP finansējuma apjomu ES 2014.-2020. gada budžetā. Tāpat EP pārstāvji tika iepazīstināti ar Latvijas lauksaimniecības politikas virzieniem un šā brīža aktualitātēm nozarē.

Diskusijā Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāres vietnieks Aivars Lapiņš un ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe skaidroja, kā vēsturiski veidojies netaisnīgais tiešo maksājumu līmenis Latvijai, kas ir ievērojami zemāks kā citās dalībvalstīs. Amatpersonas norādīja, ka nākotnē tiešo maksājumu politikā jāatsakās no vēsturisku ar ražošanu saistītu kritēriju izmantošanas finanšu aplokšņu aprēķināšanā, jo šie kritēriji nav saskanīgi ar lauksaimniecības politikas mērķiem, kuri tiek īstenoti ar tiešajiem maksājumiem.

Kā zināms, Latvija šobrīd saņem vismazākos platībmaksājumus starp ES dalībvalstīm, tas ir – 93 eiro uz hektāra. Vidēji ES dalībvalstis saņem 276 eiro uz hektāra, tostarp – visaugstākos maksājumus saņem Nīderlande, t.i. – 607 eiro uz hektāra. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka šāda maksājumu atšķirība acīmredzami rada negodīgu konkurenci un kropļo brīvo tirgu.

Iepazīstinot klātesošos ar to, kādu Latvija redz KLP pēc 2013. gada, A.Lapiņš uzsvēra: „Latvijai, pirmkārt, vissvarīgākais jautājums ir tiešo maksājumu sistēmas pārskatīšanu, atsakoties no līdz šim pastāvošajiem vēsturiskajiem sadales kritērijiem un principiem .” Tāpēc Latvija uzskata, ka ES līmenī jānosaka jauni, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai. Tāpat arī nepieciešams pārskatīt risku pārvaldības jeb drošības tīkla instrumentus un sekmēt lauksaimniecības produkcijas noietu ES iekšējā tirgū un ārējā tirgū, kas palielinātu ES lauksaimniecības sektora konkurētspēju un piekļuvi globālajiem tirgiem. Savukārt iespējamo 2014.-2010. gada ES budžeta samazinājumu varētu attiecināt uz ES dalībvalstīm, kuras esošajā plānošanas periodā saņem finansējuma apjomu virs vidējā ES tiešo maksājumu līmeņa, nepieļaujot mazāk attīstīto valstu un reģionu atbalsta samazinājumu.

Diskusijas noslēgumā EP Lauksaimniecības komitejas delegācijas vadītājs Alberts Dess pateicās zemkopības ministram par paveikto labākas kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes risinājumu meklēšanā, kā arī norādīja, ka darbs pie maksājumu godīgākas sadalīšanas Eiropas Parlamentā turpināsies. Tāpat A.Dess apliecināja, ka nākotnē ES Kopējā lauksaimniecības politika būs taisnīgāka. „Mēs nevaram solīt, ka maksājumi visām dalībvalstīm būs vienādi, taču tie noteikti būs izlīdzinātāki un taisnīgāki,” uzsvēra delegācijas vadītājs.