Politikas jaunumi

Lauksaimniecības komisārs: Kopējā lauksaimniecības politika jāpadara godīgāka

Pašreizējā kopējā lauksaimniecības politikas (KLP) sistēma vecajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm paredz vienus noteikumus, bet jaunajām - citus, tāpēc pēc 2013. gada šādu situāciju vairs nedrīkst pieļaut, 18. novembrī, iepazīstinot ar Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu lauksaimniecības politikas izmaiņām laikā no 2013. līdz 2020. gadam, sacīja ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačjans Čološs.

Pēc komisāra vārdiem, tāpat jāievieš objektīvāki kritēriji lauku attīstības asignējumiem.

Čološs uzsvēra, ka būtiski ir panākt, lai KLP būtu "zaļāka, taisnīgāka, iedarbīgāka un efektīvāka". "KLP neattiecas tikai uz lauksaimniekiem, šī politika skar visus ES iedzīvotājus - gan kā patērētājus, gan kā nodokļu maksātājus. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi mūsu politiku veidot visplašākajai sabiedrībai labāk izprotamā veidā un tā, lai uzskatāmi būtu saskatāmi visi publiskie ieguvumi, kurus lauksaimnieki nodrošina visai sabiedrībai kopumā. Eiropas lauksaimniecībai ir jābūt konkurētspējīgai ne tikai ekonomiskā ziņā, bet arī ekoloģiskā ziņā," sacīja komisārs.

EK šodien ir publiskojusi piedāvājumu KLP izmaiņām laikā no 2013. līdz 2020.gadam, kurā piedāvā redzējumu, kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas. Reforma iecerēta, lai uzlabotu Eiropas lauksaimniecības nozares dinamiskumu, konkurētspēju un efektivitāti, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecība Latvijā. Dokumentā aprakstītas trīs turpmākās reformas iespējas. Pēc tam, kad šie ierosinājumi būs apspriesti, EK 2011. gada vidū nāks klajā ar oficiāliem tiesību aktu priekšlikumiem.

Šā gada sākumā EK rīkoja sabiedriskas debates un pēc tam konferenci par KLP nākotni. Lielākajā daļā apkopoto atsauksmju identificēti trīs svarīgākie KLP mērķi: dzīvotspējīga pārtikas ražošana, dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un pasākumi klimata jomā un teritoriālā līdzsvara un lauku apgabalu daudzveidības saglabāšana, jo lauku apgabalos lauksaimniecība joprojām ir svarīgākais ekonomiskais un sociālais dzinējspēks un izšķirošs faktors aktīvas lauku dzīves saglabāšanā.

Paziņojumā ir aplūkoti nākotnē iecerētie instrumenti, kas varētu būt piemēroti, lai visefektīvākajā veidā sasniegtu minētos mērķus. Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem paziņojumā uzsvērts, ka liela nozīme ir atbalsta pārdalīšanai, pārplānošanai un sekmīgākai orientēšanai, pamatojoties uz objektīviem un taisnīgiem kritērijiem, kas nodokļu maksātājiem būtu viegli saprotami.

Šiem kritērijiem jābūt gan ekonomiskiem, gan vides rakstura, un atbalstam ir jābūt sekmīgāk novirzītam aktīvajiem lauksaimniekiem. Lai izvairītos no būtiskiem traucējumiem, pakāpeniski būtu jāorganizē taisnīgāks līdzekļu sadalījums ekonomiski un politiski īstenojamā veidā, atzīst EK.

EK skatījumā, viena no pieejām varētu būt nodrošināt pamata ienākumu atbalsta maksājumu, ko vienādā apmērā izmaksātu, piemēram, viena reģiona ietvaros, bet nevis ar vienotu likmi visā ES, nosakot jaunus kritērijus tā saņemšanai, kā arī paredzot tā maksimālo summu. Šo pamata maksājumu papildinātu obligāts, ar vides apsvērumiem saistīts maksājums papildu pasākumu finansēšanai, kas attiektos uz plašāku darbību spektru nekā pamata savstarpējās atbilstības noteikumi.

Šos maksājumus savukārt papildinātu maksājums par specifiskiem dabas ierobežojumiem, ko noteiktu ES līmenī, un papildu summas, ko izmaksātu saistībā ar lauku attīstības pasākumiem. Papildus tiks paredzēta arī ierobežota "saistītā" maksājuma iespēja par īpaši sensitīviem lauksaimniecības veidiem līdzīgi kā pašreizējā iespēja, kas ieviesta KLP vispārējā stāvokļa novērtējumā. Ja atbalsta shēma būs vienkārša un piemērota specifiskām vajadzībām, tā veicinās mazu lauku saimniecību konkurētspēju, mazinās birokrātijas slogu un sniegs ieguldījumu lauku apgabalu dzīvotspējas uzturēšanā, uzskata EK.

Saistībā ar pasākumiem, tādiem kā publiskā intervence vai privātās uzglabāšanas atbalsts, ir paredzētas iespējas pieņemt racionalizēšanas un vienkāršošanas pasākumus vai varbūt ieviest jaunus elementus, lai uzlabotu pārtikas apgādes ķēdes darbību. Lai gan šie mehānismi ir tradicionāli KLP rīki, ar turpmākajām reformām iecerēts pastiprināt ES lauksaimniecības orientēšanos uz tirgu, un šie mehānismi ir reducēti līdz drošības tīkla pasākumiem, ciktāl ir faktiski likvidēti publiskie krājumi.

Lauku attīstības politika ir pastiprinājusi lauksaimniecības nozares un lauku apgabalu ekonomisko, vides un sociālo ilgtspējību, tomēr plaši ir izskanējis aicinājums vides, klimata pārmaiņu apsvērumus un inovāciju horizontālā veidā integrēt visās programmās. Tāpat EK uzskata, ka ir jāpievērš pienācīga uzmanība tiešās pārdošanas un vietējo tirgu nozīmei, kā arī jauno lauksaimnieku un tirgus jaunpienācēju specifiskajām vajadzībām.

Lai KLP būtu efektīvāka, tiek apsvērta pakāpeniska pāreja uz pieeju, kas lielākā mērā tiktu balstīta uz sniegumu, iespējams, ar kvantitatīvi izteiktiem mērķiem. Jauns elements, kas jāparedz nākotnes lauku attīstības politikā, ir riska pārvaldības rīku kopums, lai izdotos sekmīgāk risināt ar tirgus nenoteiktību un ienākumu nepastāvību saistītās problēmas, uzskata programmas autori. Lai pievērstos ražošanas un ienākumu riska jautājumiem, dalībvalstu rīcībā ir jābūt atvērtām iespējām, tādām kā jauns, ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju saderīgs ienākumu stabilizācijas līdzeklis vai, piemēram, pastiprināts atbalsts apdrošināšanas instrumentiem vai kopfondi. Attiecībā uz tiešajiem maksājumiem EK skatījumā ir jābūt jaunam līdzekļu asignējumam, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, vienlaikus izvairoties no būtiskiem pašreizējās sistēmas darbības traucējumiem.

Lai risinātu minētās problēmas, piedāvājumā ir ieskicētas trīs iespējas KLP turpmākajai virzībai: ieviešot pakāpeniskas izmaiņas, koriģēt visbūtiskākos KLP trūkumus, panākt, lai KLP būtu zaļāka, taisnīgāka, iedarbīgāka un efektīvāka, vai atvirzīties no ienākumu atbalsta un tirgus pasākumiem un lielākā mērā koncentrēties uz mērķiem vides un klimata pārmaiņu jomā.

Visos risinājumos EK paredz saglabāt pašreizējo divu pīlāru sistēmu, kurā pirmais pīlārs attiecas uz tiešajiem maksājumiem un tirgus pasākumiem, bet otrais pīlārs aptver daudzgadu lauku attīstības pasākumus, attiecībā uz kuriem ES līmenī ir piedāvāts regulējums iespējamajiem risinājumiem, bet galīgā izvēle saistībā ar shēmām ir atstāta dalībvalstu vai reģionu ziņā, ievērojot kopīgo pārvaldību.

Visus šos trīs risinājumus vieno iecere, ar kuru saskaņā tiešo maksājumu sistēmu nākotnē nedrīkst balstīt uz vēsturiskajiem atsauces periodiem, bet ir jāsaista ar objektīviem kritērijiem.

Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) aģentūrai LETA pauda viedokli, ka EK priekšlikums, lai arī ir solis pareizajā virzienā, taču Latvijai vissvarīgākajā jautājumā - godīgi un taisnīgi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem - EK piedāvājuma teksts ir nekonkrēts un vispārīgs. Tas viešot bažas, ka EK joprojām varētu vēlēties saglabāt kādus nevienlīdzīgu tiešo maksājumu aprēķināšanas aspektus, nosakot šo maksājumu apjomus ES dalībvalstīm.

"EK paustajos priekšlikumos nākamajā plānošanas periodā KLP nav pietiekami risinājumi Latvijai vissvarīgākajā jautājumā - tiešo maksājumu sistēma un tās noteikšanas principi un kritēriji. EK publiskotajā dokumentā nav nepārprotami un skaidri minēts, ka Kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu sistēma pēc 2013.gada būs taisnīga un godīga pret visiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem," sacīja Dūklavs.

Zemkopības ministrs norāda, ka joprojām pastāv bažas, ka arī turpmāk veco un jauno ES dalībvalstu lauksaimnieki nebūs līdzvērtīgās pozīcijās. Gaidāmajās ES dalībvalstu diskusijās un sarunās Latvija turpināšot uzstāt, ka tiešo maksājumu aprēķināšanā un finansiālo līdzekļu taisnīgā sadalē nepieciešams noteikt jaunus, objektīvus un reālo situāciju atspoguļojošus rādītājus un kritērijus.

"Šķiet, pat EK iekšienē tiek ļoti spēcīgi lobēts, lai tām valstīm, kas pieradušas pie ļoti dāsniem tiešajiem maksājumiem, tie tiktu saglabāti arī nākotnē. KLP reforma būs efektīva un ilgtspējīga tikai tad, ja visām ES dalībvalstīm un to lauksaimniekiem tiks nodrošināti līdzvērtīgi un godīgi saimniekošanas nosacījumi un taisnīgi tiešo maksājumu atbalsta līmeņi," teica ministrs.

Leta