Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiDūklavs sola aizstāvēt Latvijas nozvejas kvotasAija Zariņa, AgroPols
13.05.2011 13. maijā zemkopības ministrs Jānis Dūklavs darba vizītē Liepājā tikās ar Liepājas un Kurzemes reģiona zivsaimniekiem gan zvejniecības, gan zivju apstrādes uzņēmumu pārstāvjiem un apsprieda šīs tautsaimniecībai būtiskās nozares aktualitātes un problēmas, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts. Darba vizītes laikā zemkopības ministrs apmeklēja arī zivju apstrādes uzņēmumu Kolumbija. Zivsaimniecība ir ļoti būtiska nozare Latvijai un Zemkopības ministrija cīnās un cīnīsies tālāk par tās tālāku attīstību. Mēs aizstāvēsim savas nozvejas kvotas un darīsim visu, lai tās netiktu samazinātas un iespēju robežās meklētu risinājumus to palielināšanai, Liepājas zivsaimniekiem sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Darba vizītes laikā zemkopības ministrs tikās ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku, ar kuru pārrunāja zivsaimnieciskās un lauksaimnieciskās produkcijas apstrādes attīstības iespējas Liepājā un Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā, jo pārtikas produkcija ražošanai ir ne tikai būtiska loma Latvijas pašpatēriņa nodrošināšanā, bet arī liela nozīme eksportā. Ministra un zivsaimnieku sanāksmē piedalījās piekrastes zvejnieki, zvejnieki, kas zvejo aiz piekrastes, tāljūras zvejnieki un makšķernieki. Šobrīd Latvijā ar zivju apstrādi nodarbojās 107 ES prasībām atbilstoši apstrādes uzņēmumi. Tiesības eksportēt zivju produkciju vai zivju konservus uz Krievijuir 38 zivju apstrādes uzņēmumiem un zvejas kuģiem. Zivju produkcijas un zivju konservu sortiments ir ļoti plašs: saldētas zivis, saldēta zivju fileja, kūpinātas un salītas zivis, zivju konservi un zivju preservi. Lielāko daļu no zivju apstrādes sektorā saražotā veido zivju konservi un preservi. 2010. gadā sagatavotie un konservētie zivju produkti tika eksportēti uz 45 valstīm. Pērn sagatavoto un konservēto zivju produktu eksporta apjoms veidoja 43,7 tūkst ošus t onnu, naudas izteiksmē sasniedzot 38,5 mil jonus latu . Latvijā kūpinātu zivju konservus ražo 22 zvejas produktu apstrādes uzņēmumi. 2010. gadā kūpinātu zivju konservu eksporta apjoms sasniedzis 65 procentus no Latvijas kopējā zivju konservu eksporta apjoma. Kūpinātu un citu zivjukonservu ražošana nodrošina ievērojamu darba vietu skaitu, galvenokārt jūras piekrastes apdzīvotajās vietās, līdz ar to veicinot to sociāli ekonomisko attīstību. Iepriekšminētajos kūpinātu zivju konservu ražošanas 22 uzņēmumos nodarbināti aptuveni 70 procenti no visiem zivju apstrādē nodarbinātajiem. Uzņēmumi kūpinātu zivju konservus ražo lielākoties no svaigām, un atvēsinātām Baltijas jūrā vai Rīgas jūras līcī zvejotām brētliņām, ar to veicinot arī zvejniecības un visas zivsaimniecības attīstību kopumā. |