Citas ziņas sadaļā
Zemes neapsaimniekošana nekādi neatbilst latviešu nācijas dzīvesziņai. Atspulgs uz reakciju par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu
Pakļausies milžu diktātam
Zemkopības ministrija turpinās veiksmīgo sadarbību ar zinātnes institūcijām
Zemkopības ministrijas nozares 2016. gadā
Biedrība "Latvijas Jauno zemnieku klubs" ar LLKC atbalstu rīkoja konferenci "Jaunais lauksaimnieks Latvijā"
Mežu nozares stiprināšanā galvenais - sadarbība
Paraksta vienošanos par Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar Latvijas pārtikas ražotājiem
Valdība uzklausa informatīvo ziņojumu par ziedošanai paredzētā LVM finansējuma sadalījumu
Latvija vienīgā no Baltijas valstīm jaunajā "Climate Change Performance Index" novērtēta ar atzīmi - labi
Programmu "Skolas piens" un "Augļi skolai" līdzšinējās darbības rezultāti
Politikas jaunumiZM iecerētās Valsts meža dienesta reformas dēļ amatu pamet dienesta vadītājsLeta
16.05.2011
Zemkopības ministrijas (ZM) iecerētās Valsts meža dienesta (VMD) reformas dēļ, amatu pamet VMD ģenerāldirektors Jānis Kinna. Kā 15. maijā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto", reformas paredzot likvidēt mežniecības, Kinna tam nevarot piekrist un plāno atstāt ieņemamo amatu. Savukārt TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņo, ka Kinna jau atlūgumu iesniedzis un zemkopības ministrs to pieņēmis. "De facto" skaidro, ka šobrīd VMD darbs organizēts vairākos līmeņos - centrālā administrācija, virsmežniecības, mežniecības un tām padotie mežsargi. Tieši mežniecībās tiek pieņemti vairāk nekā 90% no visiem VMD lēmumiem. Savukārt ministra rīkojums paredzot mežniecības likvidēt, to funkcijas pārceļot uz virsmežniecībām. Bet daļu no mežziņa pilnvarām lēmumu pieņemšanā atdot mežsargiem. Viņi savukārt bažījas, ka mežā reāli pavadītais laiks būtu ļoti minimāls. Arī vides nevalstiskās organizācijas bažījas par to, lai iecerēto reformu rezultātā nevājinātos mežu apsaimniekošanas kontrole. Pēc viņu domām - esošais dienests šobrīd ir uzticams meža sargs, skaidro raidījums. Kinna piedāvājis alternatīvu reformu, kas paredz likvidēt starpposmu - virsmežniecības, vairāk uzdevumu uzticot tuvāk cilvēkiem esošajām mežniecībām, bet pārējo atdot administrācijai. Šim modelim piekrīt mežniecības un mežsargi un atbalsta vēstuli parakstījuši gandrīz 300 meža īpašnieku. Toties tā nepatīk desmit virsmežziņiem un ZM. Aprīļa beigās notikušajā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) pauda, ka ZM pārraudzībā esošais VMD tiks reorganizēts, administratīvo aparātu samazinot pat līdz 30%. Vienlaikus marta beigās Meža īpašnieku biedrības kopsapulcē Dūklavs uzsvēra, ka VMD reformu dēļ virsmežniecības netiks likvidētas, bet iegūs lielāku kompetenci, jo decentralizācijas rezultātā dienesta administratīvā vara tiks pārdalīta no Rīgas uz reģioniem. VMD tika izveidots 1993. gadā uz toreizējās Meža ministrijas bāzes. Viena no galvenajām dienesta funkcijām ir uzraudzīt meža apsaimniekošanu, izmantošanu un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu. Dienesta ģenerāldirektors kopš 2005. gada ir Kinna. |